Rīta Panorāma

Intervija ar Inu Strazdiņu

Rīta Panorāma

Intervija ar Guntaru Raču, Tomasu Kleinu, Jāni Narkevicu, Uģi Tirzīti un Andri Alviķi

Astma. Simptomi un ārstēšana

Ar astmu mūsdienās var labi sadzīvot, bet pie ārsta jāvēršas laikus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šonedēļ visā pasaulē tika atzīmēta Astmas diena. Tā ir slimība, kas var parādīties jebkurā vecumā. Kā mūsdienās cilvēki sadzīvo ar šo slimību, un kādi ir pirmie astmas simptomi?

Skandināvijā un Rietumeiropā vidēji 5-10% cilvēku slimo ar astmu. Tā ir hroniska elpceļu saslimšana. Astma var sākties jebkurā vecumā, tomēr apmēram pusei astmas slimnieku pirmie simptomi parādījušies jau līdz 10 gadu vecumam.

Ritai Paeglītei, kura ir Astmas un alerģijas biedrības vadītāja, astma tika diagnosticēta aptuveni 30 gadu vecumā: “Kad man ārsts pateica, ka jums ir astma, es izplūdu asarās. Man likās - viss…”

Tie bija citi laiki ar citām ārstēšanas metodēm. Mūsdienās ar astmu var labi sadzīvot. “Es tieku ļoti labi galā. Man ir diezgan viegla astma, un es zinu, kuros brīžos ir problemātiskās situācijas. Man tas parasti ir rudenī, kad nāk saaukstēšanās, vīrusi parādās, es zinu, ka būs. Ja citi tiktu galā, vienkārši paklepojot, tad es zinu, ka viss sāksies. Es zinu, kas jādara, laikus lietoju medikamentus, un cenšos neiekrist smagajās fāzēs,” stāsta Paeglīte.

Līdz šim brīdim pasaulē astmas cēloņi tā arī nav pilnībā izprasti. Uz to norāda Tuberkulozes un plaušu slimību centra pneimonoloģe Iveta Kroiča: “Astmas izplatība ļoti strauji pieauga pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Uzskata, ka tas ir saistīts ar urbanizāciju, ar vides piesārņojumu, ar ģenētiskām izmaiņām. Bet tādu konkrētu pierādījumu tam nav.”

Astmas ir dažādas. Citiem slimība norit smagākā formā, citiem vienkāršākā. Bet, pareizi lietojot medikamentus, astmas slimnieka dzīves kvalitāte praktiski netiek ietekmēta.

“Galvenās sūdzības, kas ir raksturīgas bronhiālajai astmai, ir klepus, biežāk lēkmjveidīgs, biežāk tas ir sauss. Tā var būt čīkstoša elpošana, saspiesta krūškurvja sajūta, arī elpas trūkums,” stāsta Kroiča.

Ārsti uzsver: jo ātrāk slimība tiek atklāta, jo vieglāk to būs ārstēt nākotnē.

“Es noteikti gribu aicināt māmiņas, kuras redz, ka bērns klepo ilgāku laiku un klepus nepāriet, naktīs ir kaut kāda sēkšana, noteikti ir jāparādās ārstam.

Jāaiziet pie speciālista. Jādara viss ir laicīgi. Mēs astmas dienā gribētu aicināt uz savlaicīgu diagnostiku, darīt to laicīgi. Neievilkt. Tas ir ļoti svarīgi,” saka Paeglīte.

Tas pats attiecas uz pieaugušiem cilvēkiem. Astmas simptomu gadījumā pirmais solis ir vērsties pie ģimenes ārsta. Ja arī viņam būs aizdomas par astmu, pacients tiks nosūtīts pie speciālista.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti