Katru gadu maijā tiek atzīmēta Eiropas Aptaukošanās diena, tāpēc, ņemot vērā to, ka aptaukošanās ir pieaugoša problēma ne tikai Baltijā, bet arī pasaulē, tika veikta aptauja, kas parāda, ka trīs visbiežāk sastopamie iemesli, kurus Latvijas iedzīvotāji uzskata par būtiskākajiem aptaukošanās cēloņiem, ir
ātro uzkodu, pusfabrikātu un saldināto dzērienu lietošana uzturā (45 %), sēdošs dzīvesveids (36 %) un tā dēvētā emocionālā ēšana (7 %) jeb “problēmu risināšana ar ēdienu”, kad stresa apstākļos ēd vairāk nekā tas būtu nepieciešams.
“Raugoties uz datiem, jāteic, ka iedzīvotājiem ir labas zināšanas par aptaukošanās cēloņiem, bet rezultātu nav, tāpēc, kā parāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati, gandrīz piektajai daļai no Latvijas iedzīvotājiem ir aptaukošanās. Balstoties uz manu profesionālo pieredzi, daudzos gadījumos aptaukošanās risks parādās ne tikai neveselīga uztura, sēdoša dzīvesveida un emocionālās ēšanas dēļ, bet arī laika trūkuma dēļ.
Kad mums pietrūkst laika, mēs izlaižam ēdienreizes, sevišķi bieži dienas galveno ēdienreizi – brokastis. Noteiktā laika periodā šī kļūda var mūs novest pie riska uzņemt liekus kilogramus un pie aptaukošanās, kas ir ne tikai estētiska problēma, bet var izraisīt arī daudzas veselības problēmas. Piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, asinsvadu nosprostošanos, traucētu vielmaiņas darbību un locītavu slimības. Aptaukošanās var paaugstināt arī saslimšanu ar vēzi. Un tas nav viss iespējamo saslimšanu saraksts,” skaidro uztura speciālists Dr. Aleksandrs Martinčuks.
Aptaujā 2015.gada maijā piedalījās 1516 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Datu analīze liecina, ka 49 % Baltijas iedzīvotāju svarīgākais iemesls svara samazināšanai ir veselības problēmas. Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie un motivējošākie iemesli svara samazināšanai ir personīgā pašsajūta (44 %), veselības problēmas (36 %) un jauna mīlestība (10 %). Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā. “Par nožēlu, dati atklāj nepatīkamu tendenci –
lielākā daļa cilvēku nepievērš uzmanību savam svaram tikmēr, kamēr tas nerada veselības problēmas vai negatīvi neietekmē personīgo pašsajūtu.
Šī iemesla dēļ ir būtiski mainīt iedzīvotāju domāšanas veidu no “problēmu risināšanas” uz “profilaktiskajiem pasākumiem, pirms problēma ir parādījusies. Lai izvairītos no veselības problēmām un aptaukošanās riska, ir regulāri jākontrolē un jāseko līdzi savam svaram, ēdot sabalansētu uzturu un regulāri nodarbojoties ar sportu. Manuprāt, vienam no motivējošajiem faktoriem, lai rūpētos par veselīgu personīgo svaru, ir jābūt piemēra rādīšanai saviem bērniem, nākamajai paaudzei,” uz risinājumu norāda Dr.Aleksandrs Martinčuks.
Latvijas iedzīvotājiem ir kļūdains priekšstats, ka neēšana pēc plkst. 18 sniedz labus rezultātus svara samazināšanā. Aptaujas laikā respondentiem jautāja arī, kas, viņuprāt, sniedz labākos rezultātus svara samazināšanā.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzrādīja labas zināšanas, proti, 75 % respondentu norādīja, ka tas ir sabalansēts uzturs, 69 % - regulāras sporta aktivitātes, un 51 % - ierobežota ātro uzkodu, pusfabrikātu un saldināto dzērienu lietošana uzturā.
Interesanti, ka 21 % Latvijas iedzīvotāju, tāpat kā 23 % Igaunijas iedzīvotāju un 21 % Lietuvas iedzīvotāju atbildēja, ka labākos rezultātus svara zaudēšanā sniedz neēšana pēc plkst. 18 vakarā.
Savukārt “Herbalife” Zinātniski konsultatīvās padomes pētījumos secināts, ka būtiskākais nosacījums veselībai drošai un efektīvai svara zaudēšanai ir pietiekama olbaltumvielu uzņemšana katru dienu (vidēji 80 gramu olbaltumvielu dienā, atkarībā no ķermeņa masas) un regulāras ēdienreizes. Īpaši būtiska ir dienas pirmā ēdienreize – brokastis.
“Svara zaudēšanas procesā nedrīkst būt izsalcis, jo tas var novest pie veselības problēmām, kā arī veidot jaunas veselības problēmas, piemēram, žultsakmeņus.
Turklāt ir būtiski necensties zaudēt svaru strauji un par katru cenu. Optimālais svara zuduma rādītājs vairākumam cilvēku ir 3-4 kilogrami mēnesī, taču iesākumā zaudēto kilogramu skaits var būt arī augstāks. Visbiežākās kļūdas svara zaudēšanā ir ne tikai brokastu izlaišana, bet arī nepietiekams uzņemto olbaltumvielu daudzums. Olbaltumvielas ir galvenais šūnu uzbūves materiāls, kas nepieciešams, lai nodrošinātu normālu vielmaiņu, savukārt, izlaižot brokastis, pastāv risks zaudēt 25% no olbaltumvielām, ko nepieciešams uzņemt vienā dienā. Olbaltumvielas ir viens no organisma “celtniecības materiālu” avotiem, kas veido muskuļus, un muskuļi ir nepieciešami, lai organismā dedzinātu kalorijas.
Nepietiekams uzņemto olbaltumvielu daudzums var paaugstināt muskuļu masas samazināšanās risku, izraisīt imūnās sistēmas problēmas, kā arī atstāt negatīvu ietekmi uz ādas, matu un nagu stāvokli.
Samazinot ēdienreižu porcijas, lai zaudētu svaru, jāņem vērā arī nepieciešamība pēc papildu vitamīnu uzņemšanas,” piebilst Dr.Martinčuks.
