Visvairāk augļu un dārzeņu uzturā uzņem gados jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam, liecina aptaujas dati. Savukārt viskūtrāk – vecuma grupā no 40–49 gadiem. Interesanti, ka mazāk tos dienā apēd tieši lauku un reģionālo pilsētu iedzīvotāji. Taču apzinīgāki ir Rīgas un Rīgas apkārtnes iedzīvotāji.
23% aptaujāto augļu un dārzeņu patēriņš svārstās no 400 līdz 700 gramiem dienā.
Tikai 8% iedzīvotāju dienā apēd vairāk nekā 700 gramus augļu un dārzeņu, kas pēc uzturu speciālistu jaunākajām vadlīnijām ir vēlamā dienas norma.
Augļus un dārzeņus vispār uzturā nelieto 1% aptaujāto, bet savu ikdienas patēriņu nezina 8% no 1010 aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Augļi un dārzeņi pēc PVO iniciatīvas ir noteikta kā viena no galvenajām produktu grupām cilvēku uzturā, sacīja biedrības “5 dienā” pārstāve Līga Sakne. Augļos un dārzeņos, kā arī to sulās ir dažādas minerālvielas un citas aktīvās vielas, kas ir nepieciešamas cilvēka organismam un veselībai. Tiem ir ļoti labas spējas neitralizēt mūsu organismam kaitīgos brīvos radikāļus, kā arī tiem piemīt antioksidējošās īpašības. Tāpēc to lietošana uzturā ir ļoti svarīga.
Lai izglītotu sabiedrību par sulu vērtīgajām īpašībām un to nozīmi sabalansēta uztura veidošanā, biedrība “5 dienā” kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) īsteno projektu "Sulasspēks", kura ietvaros veikts pētījums laboratorijās, nosakot augļu un dārzeņu sulās esošās minerālvielas un bioaktīvās vielas.
2015.gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka apelsīnu, tomātu, ābolu, rozā greipfrūtu un ananasu sulās ir tādas minerālvielas kā kālijs, magnijs, mangāns un fosfors, kā arī tās ir labs antioksidantu un vitamīnu avots, un tām ir labas spējas neitralizēt kaitīgos brīvos radikāļus.