Kad SIA "Mink 4" Kuldīgas novada pašvaldībā lūdza būvatļauju par fermas būvniecību 6000 ūdelēm Turlavas pagastā, tas bija saņēmis piekrišanu arī no tuvāko māju saimniekiem. Iedzīvotāji atzīst – nepārzinām šo jomu, sākumā piekritām, bet tad tajā sākām iedziļināties un izmantojām iespēju apstrīdēt izsniegto būvatļauju. "Smaka, mušu savairošanās. To pierādīja jaunā un it kā modernā kažokzvēru ferma Vērgalē. Par to visi šovasar varēja pārliecināties," stāsta īpašuma "Klostere" saimnieks Karstens Harms
Viņu papildina īpašuma "Lūķi" saimniece Žanna Žernoseka. "Internetā es izlasīju dāņu, somu ekologu pētījumus, ka tuvumā esošā zeme tiek piesārņota, bet mans zemes gabals no divām pusēm robežojas ar šo. Es sapratu, ka mana zeme būs pilnīgi nederīga," norāda Žernoseka.
Jaunais būvniecības likums paredz, ka pirmā instance, kur lemj par strīdu šādā jautājumā, ir Dome. Tomēr, visticamāk, tas nonāks arī nākamajā instancē – tiesā.
Ja atcelsim būvatļauju, tad kāda no pusēm varēs apstrīdēt tiesā mūsu lēmumu, ja apstiprinām, to var apstrīdēt tiesā," stāsta Kuldīgas novada pašvaldības jurists Uģis Gauja.
Uzņēmējs neslēpj, ka būvniecības noraidīšanas gadījumā noteikti vērsīsies tiesā. Viņš atzīst, ka ir Latvijā sliktie piemēri, kas baida iedzīvotājus, bet ir pārliecināts, ka šī ir perspektīva nozare, atspēko iedzīvotāju bažas par smakām un citām pretenzijām.
"[Pretargumenti] te ir galīgi absurdi, jo tik nomaļā vietā... un ne mikroliegums, ne kāda ainaviska vieta. Nekas tur nav, tikai cilvēku nenovīdība - ka tik otram netiek. Labāk lai dažas ģimenes strādā, nekā brauc uz ārzemēm," saka SIA "Mink IV" valdes loceklis Ainars Plotnieks.
Biedrība "Sabiedrība pret kažokādām" pārstāve Laura Karnīte dzīvnieku fermu būvniecību aktivizēšanos Latvijā skaidro galvenokārt ar to, ka citās valstīs tā pamazām tiek aizliegta. Šobrīd Latvijā ir savākti 10 000 iedzīvotāju parakstu, lai virzītu šo nozari slēgt arī Latvijā. "Mēs uz lietām skatāmjies ilgtermiņā. Mēs domājam par to, kas būs pēc desmit un 20 gadiem, kādu Latviju gribam izveidot ilgstošā perspektīvā," saka Karnīte.
Tā kā šis jautājums prasa iedziļināties pamatīgāk un izsvērt gan potenciālos ieguvumus, gan zaudējumus, dome par to lems nākamajā sēdē decembrī.
