Kā labāk dzīvot

Pelējuma sēne mājokļos: cilvēkiem ar labu imūno sistēmu tā nebūs bīstama

Kā labāk dzīvot

Slēposim un slidosim - aktīvā atpūta un sports tepat Latvijā

Inovācijas medicīnā: kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu

Aproces ar pacienta rādījumiem un attālinātas konsultācijas – četrās Latvijas slimnīcās ievieš jaunas tehnoloģijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai veicinātu jaunu risinājumu un tehnoloģiju ieviešanu medicīnā, četrās Latvijas slimnīcās norisinājās Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzsākts pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestādes izmēģināja sev nepieciešamas inovācijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns. 

"Šobrīd kopumā pasaulē notiek tiešām ļoti liela attīstība ar inovāciju ieviešanu. Daudzas jaunas lietas tiek izgudrotas un ieviestas. Medicīnas joma ir viena no lielākajām, kurā inovāciju tirgus ļoti strauji attīstās un aug. Jauni risinājumi rodas arī pie mums Latvijā, un mēs gribam veicināt šo risinājumu ienākšanu arī mūsu ārstniecības iestādēs," skaidroja Kasparāns. 

Tāpēc tika attīstīti pilotprojekti atsevišķās ārstniecības iestādēs, ar mērķi pierādīt, ka inovāciju ieviešana Latvijas medicīnā ir iespējama, un pārliecināt arī ārstniecības personas un citus darbiniekus par to nepieciešamību, par to, ka inovācijas ir pieejamas ikdienā, ka ar tām var strādāt jau tagad un tās nes pievienoto vērtību. 

"Tika izvēlētas četras ārstniecības iestādes šajā projektā, un pašas ārstniecības iestādes arī izvirzīja tos savus izaicinājumus, problēmu jautājumus, vajadzības. To spektrs patiesībā bija ļoti plašs. Piemēram, Jelgavas slimnīcā [inovācija bija] aproces, kas mēra visus rādītājus, pacientam atrodoties jebkur slimnīcā, ne tikai esot pie gultas, kā tas ir ar tradicionālajām metodēm," Kasparāns stāstīja. 

Savukārt Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centrā tika izmēģināta attālināto pakalpojumu platforma, kas ir Latvijā radīts risinājums. Projektu realizācijā piedalījās inovāciju stratēģijas uzņēmums "Helve". 

"Ieviešot inovācijas lielos uzņēmumos vai valsts sektorā, mēs mēģinām tos atvērt sabiedrībai, jauniem risinājumiem, jauniem veidiem, kā ieviest uzlabojumus – vai tas būtu jaunu produktu virzienā, vai tas būtu kāds automatizācijas vai robotizācijas rīks," norādīja uzņēmuma līdzdibinātāja un vadošā partnere Marija Ručevska. 

"Man šķiet, ka šis projekts bija izcils piemērs, kā valsts sektora iestāde, Nacionālais veselības dienests, spēj aizsniegties līdz savām slimnīcām un iepilināt tādā strukturētā veidā katrā atsevišķi kaut kādu mazu detaļu, kas principā uzsāk šo kamola ripošanu uz priekšu," viņa vērtēja. 

Uzņēmuma loma bija savest kopā slimnīcu vadošās komandas, kas tika izvirzījušas savas problēmas, ar tehnoloģiju jaunajiem uzņēmumiem, kuriem ir inovācijas, kas spēj konkrētās problēmas risināt. 

Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstniecības kvalitātes direktore Aelita Plinta atzina, ka darbs nav bijis viegls, jo medicīna ierasti ir ārkārtīgi konservatīva nozare. 

"Es spilgtā veidā pārstāvu šo pamatīgo medicīnas konservatīvo bloku un tāpēc varu teikt, ka bez šāda valsts atbalsta NVD izskatā un bez starpnieka "Helve" mums nekas nesanāktu,

kaut arī uz papīra vai faktiski mēs varētu ieviest inovācijas, jo tas jau nav aizliegts," viņa vērtēja. 

Sākotnēji bijis pat pārsteigums un šoks saņemt jautājumu, kādas inovācijas slimnīcai noderētu, tāpēc tika savākta darba grupa no darbiniekiem, kas reāli katru dienu aprūpē pacientus, lai izdotos sameklēt problēmu, kuru varētu lūgt risināt. 

"Tā ideja par vitālo rādītāju jeb dažādu parametru – sirdsdarbības, asinsspiediena, temperatūras – noteikšanu bez vadiem tā arī radās, ka mēs skatījāmies, kā tas notiek, piemēram, reanimācijas nodaļā, kur pacients guļ un abas viņa rokas, abas kājas ir pieslēgtas vadiem, caur kuriem rādījumi tiek fiksēti. Bet terapijas nodaļā, kur arī ir ļoti smagi slimi pacienti, viņi nevar, pirmkārt, nogulēt pie vadiem visu laiku pieslēgti. Otrkārt, nav arī to vadu, vienkārši izsakoties, jo reanimācijas aparatūra ir ļoti dārga," stāstīja Plinta. Tā radās ideja inovācijai par aprocēm, kas šos rādījumus mēra neatkarīgi no tā, pacients atrodas gultā vai citur slimnīcas teritorijā.

Arī psihiatre, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja Liene Sīle uzsvēra, ka ir pateicīga un priecīga par pilotprojekta sniegtajām iespējām, piedāvājot slimnīcai izmēģināt un lietot Latvijā radītu attālināto konsultāciju platformu. 

"Šobrīd ir tāda realitāte, ka ļoti liela daļa Latvijas medicīnas turas uz to, ka cilvēki mīl savu darbu. 

Viņi iet, dara, strādā un strādā labi, nogurst, pārgurst un izdeg, bet tik un tā pieceļas un strādā. Mēs esam nonākuši tādā kritiskā brīdī, kad prasība pēc pakalpojumiem krietni sāk pārsniegt iespēju ar šo cilvēku mīlestību aizpildīt visas nepieciešamās vietas un sniegt visus nepieciešamos pakalpojumus," atzina Sīle. 

"Izaicinājums šobrīd ir saprast, kā efektīvāk sniegt palīdzību, kā mēs varam efektīvāku padarīt pašu ārstniecības procesu. Psihiatrija ir tāda nozare, kas nesākas un nebeidzas ārsta kabinetā, tā ir runa par cilvēka dzīvi. Tādēļ tā mūsu atsaucība piedalīties šajā projektā noteikti bija ar domu, kā padarīt vieglāku komunikāciju gan pacientam, gan ārstam," viņa skaidroja. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti