Pirms gada invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” laida klajā mobilo aplikāciju „Mapeirons” – karti ar vietām Latvijā, kas draudzīgas cilvēkiem ar invaliditāti un ģimenēm ar bērnu ratiņiem. Apsekots milzums vietu – vairāk nekā 20 tūkstoši –, bet sarakstā iekļuvusi vien desmitā daļa. Kartējot vides pieejamību, centušies mainīt arī izpratni, stāsta Ivars Balodis:
„Tā nav tikai viena vai divu invalīdu iegriba. Pieejamība ir daudz plašāks jēdziens – to izmanto gan vecāki cilvēki, gan jaunas ģimenes ar maziem bērniņiem, gan cilvēki ar invaliditāti un vienkārši pieejamas vides lietotāji. Principā tie ir vairāk nekā 80% no visas sabiedrības. Tā kā tā ir normāla prasība. Vienmēr izbrīna, ka ir tādi cilvēki, kas to dzird pirmo reizi. Un visvairāk šokē tieši valsts vai pašvaldību attieksme, kas, piemēram, pašvaldību domes izveido tādas, kas nav labs piemērs un neatbilst arī Latvijas būvnormatīviem.”
Nepieejamu publisku telpu, kas savā ziņā demonstrē reālo attieksmi pret vides pieejamību valsts līmenī, nav mazums. Kā piemēru Ivars Balodis min Kultūras ministriju, kas valstī atbild arī par sociālo integrāciju, bet risinājumus iekļūšanai vēsturiskajā Valdemāra ielas namā cilvēkiem ar kustību traucējumiem tā arī nav atradusi.
Invalīdu ikdiena daudzviet joprojām ir pārāk stāvas uzbrauktuves vai nelietojamas metāla sliedes – risinājumi, kas izveidoti tikai skata pēc, nevis ar patiesu interesi atvieglot iekļūšanu ēkā.
Gadu pēc gada skaidrojot vides pieejamības nozīmi, rīkojot sociālas kampaņas, apbalvojot labākos un tiesājoties ar sliktākajiem, izpratni tomēr izdevies vairot, saka „Apeirona” vadītājs. Viņš secina – visefektīvāk pārmaiņas veicina nevis sodi, bet atzinība un vēlme neatpalikt no sāncenšiem, ko parādījis arī „Mapeirona” pieejamo vietu projekts.
Lai cildinātu labos piemērus un iedvesmotu tiem sekot, „Apeirons” šodien pasniegs gada balvas invalīdiem draudzīgākajām ēkām, uzņēmumiem un cilvēkiem, kas nenogurstoši cīnās par pieejamāku vidi cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
