«Apaļīgo problēma» skar aizvien vairāk bērnu un jauniešu, ārsti vaino vecākus

Latvijā vairumam bērnu un jauniešu ir liekais svars un ārsti secinājuši, ka aptaukošanās pazīmes ir katram piektajam pirmās klases skolēnam. Aptaukošanās problēma bērnu un jauniešu vidū ir plaši izplatīta. Šai problēmai ir vairāki cēloņi, tostarp mazkustīgums, stress un nepareizs uzturs. Dietologi ir noraizējušies par pārtiku, kas patērētājiem šķiet maldinoši veselīga. Eksperti secinājuši, ka daudz cukura un taukvielu ir arī šķietami veselīgos produktos, kā, piemēram, jogurts vai brokastu pārslas. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes un palielināts stresa līmenis ir papildu cēloņi. Problēmā galvenokārt tiek vainoti vecāki, kas neiemāca bērniem pareizi ēst. 

 

Latvijā liekā sava problēma ir katram piektajam pirmklasniekam, secinājuši Latvijas ārsti. Aptaukošanās bērnu un jauniešu vidū ik gadu kļūst arvien aktuālāka. Par to 13.martā ārsti diskutēja Rīgā. Speciālisti norāda, ka galvenais problēmas cēlonis ir mazkustīgais dzīvesveids. Arī stress veicina svara pieaugumu, kā rezultātā rodas dažādas slimības.

Bērnu skaits ar lieko svaru pēdējo 30 gadu laikā ir divkāršojies, taču pusaudžu – pat trīskāršojies.

"Diemžēl tas nav tikai kosmētisks defekts, bet tās ir smagas veselības problēmas, kas skar gan sirds asinsvadu sistēmas, gan paaugstināts asinsspiediens, no tā izejoša agrīna ateroskreloze. Arī agrīni infarkti, insulti. Vielmaiņas traucējumi, aknu funkcijas traucējumi. Otrā tipa cukura diabēts, kas diemžēl ienāk arī bērnu vecumā," Latvijas Radio pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģe Iveta Dzīvīte – Krišāne.

Šobrīd svarīgi ir mācīt par veselīgu dzīvesveidu skolās, uzraudzīt našķus, kas skolu bufetēs nopērkami, kā arī sekmēt skolu sporta zāļu un infrastruktūras pieejamību bērniem ārpus stundu laika, par to konferencē informēja Veselības ministrija (VM). Dietoloģe Laila Meija tam piekrīt, taču uzsver, ka citur Eiropā mediķi diskutē par cukuru, taukskābēm un citiem garšas pastiprinātājiem, kas veicina ķermeņa masas pieaugumu.

Ar 60% pārtikas Latvijas tirgu nodrošina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija. Tās padomes priekšsēdētāja Ināra Šure noliedz vietējo pārtikas ražotāju nozīmi bērnu liekā svara problēmas veicināšanā.

"Pārtikas ražotāji seko līdzi visām tendencēm un ir ļoti daudz atvieglotās pārtikas, kurā ir mazāk kaloriju un arī mazāk cukura. Izslēgt cukuru pavisam - to nekādā gadījumā nedrīkst darīt, jo citiem šis cukurs ir ļoti nepieciešams. Pie transtaukskābēm mēs strādājam ļoti konstruktīvi un jau ir pieņemti daudzi lēmumi, ka pārejas periodā mēs visi pielāgosimies, lai transtaukskābes un tauki būtu samazināti līdz minimumam," pavēstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Trīs gadu ilgs varētu būt pārejas process. Produktu saturu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas īpašu vērību pievērš skolu un bērnudārzu ēdienkartēm, tur nopērkamajiem produktiem. Veikalos nekas neatļauts netiek tirgots, un katram pašam jāseko līdzi, ko ēst un cik daudz ēst. "Ražotāji, gatavojot un ražojot produktus, var izmantot tās sastāvdaļas un piedevas, kādas pieļauj likumdošana. Svarīgākais, ko kontrolē PVD, ir tas, lai visa nepieciešamā informācija būtu norādīta produkta marķējumā. Patērētājs var izvēlēties, kādu produktu iegādāties. Mums nav pamatojuma izskaust kādu produktu, ja šie produkti atbilst normatīvo aktu prasībām," skaidro PVD pārstāve Svetlana Aļminoviča–Miļjanoviča.

Kamēr bērniem vecāki dāvina planšetdatorus un viedtālruņus, nevar gribēt, lai viņi kustētos, sacīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) docente Inta Bula-Biteniece. Viņa uzsvēra, ka pieaugušajiem pašiem sava ikdiena jāpadara kustīgāka, lai bērniem būtu, kam sekot.

Ja sinoptiķi sola saulainas brīvdienas, tad vecākiem jādomā arī par to pilnvērtīgu pavadīšanu. Bieži vien gadās, ka nedēļas nogalē bērniem tiek vēl mazāk aktivitātes kā darba dienās. Tas pats attiecas uz skolēnu brīvlaiku, kura laikā vecākiem jādomā, kā nodarbināt savas atvases, lai tām netrūktu fizisko nodarbju. Pirmo trīs klašu skolēnus uz skolu ved vecāki, tas nozīmē, ka bērniem mobilais telefons nav nepieciešams un ir mazāk pieļaujama mazkustība.

Tā nav tikai bērna problēma, bet ģimenes kopēja lieta. Tajā visiem ir kaut kas jādara kopā, nevis jāpārmet, ka bērns par daudz ēd vai maz kustas, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pastāstīja psihologs Reinis Upenieks.

Būtiskāk par aizrādījumiem ir runāt par dažādām veselīgām izvēlēm ikdienā. Vecākiem aizrādījumu vietā ir jāstāsta, kā bērnam jārīkojas, un jādomā arī par to, kā jūtas apaļīgais bērns, kurš ātri pamanīs diskomfortu, ko rada, ja blakus tievais var apēst vairāk našķu. Pašsajūta varētu būt ne tā labākā, ņemot vērā, ka bērni mēdz būt tiešāki un skaudrāki savos izteicienos. Jāuzmanās arī ar uzmundrinājumiem par nīkulīgu ēšanu.

Psihologs Upenieks piekrīt, ka šīs problēmas risināšanā ģimenei ir liela nozīme un vecāki var darīt visvairāk, lai mainītu situāciju. Protams, jāatceras, ka jebkuram kustību nevar būt par daudz. Un, ja ģimenes ārsts lūdzis vecākus par to padomāt, vecākiem ar pilnu atbildību ir jāsāk rīkoties, jo ar to nav jāsadzīvo un tas nomāc psiholoģiski.

"Protams, aptaukošanās ir ļoti daudzi cēloņi, uzturs nav vienīgais, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Ir zināms, ka par daudz kalorijas apēdam, par maz kalorijas patērējam vai kā to arī sauc – dīvāna, kartupeļa un pults sindroms. Tas attiecas arī uz bērniem un jauniešiem. Pēdējā laikā aktuāla ir tieši cukura uzņemšana, - jauniešiem tie ir saldinātie dzērieni un limonādes. Tikpat daudz cukuru uzņem arī ar tādām lietām, kas šķiet veselīgas. Īpaši meitenēm tādi ir jogurti. Mums ir ļoti saldi jogurti, un bieži vien cilvēki aizstāj ēdienreizes, domādami, ka viņi uzņem veselīgu piena produktu. Patiesībā ar to uzņem ļoti daudz lieka cukura. Tāpat brokastu pārslas ir ārkārtīgi saldas, arī tās, kas ir pilngraudu – lielākā daļa, ne visas. Bērni vairāk izvēlas saldās. Pašlaik Veselības ministrijā (VM) mums ir diskusijas par tiem produktiem, kuri varētu tikt atļauti tirgošanai skolās, tie ir tie produkti, ko bērni iegādājas papildus pusdienām," Latvijas Radio pastāstīja dietoloģe Laila Meija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt