Antibiotikas joprojām lieto daudz un nepamatoti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Antibiotikas joprojām Latvijā mēdz lietot nepamatoti, satraukušies ir Latvijas ārsti. Lielākās problēmas ar zāļu izrakstīšanu ir slimnīcās, savukārt poliklīnikās ārsti ievērojuši, ka īpaši gripas un saaukstēšanās sezonā paši pacienti mēdz uzstāt uz šo zāļu izrakstīšanu. Šī problēma joprojām ir aktuāla daudzās Eiropas valstīs, un 18.novembrī, atzīmējot Eiropas antibiotiku dienu, ārsti akcentē riskus, kas rodas no nepamatotas antibiotiku lietošanas.

"Diemžēl prasa vairāk. Nupat pie manis arī bija cilvēks, kurš teica, ka tiklīdz ir saaukstēšanās, tad viņš lieto antibiotikas, jo viņš baidās, ka būšot komplikācijas," saka Rīgas Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.

Viņš arī atgādina ārvalstīs izpētīto - apmēram 40 procenti cilvēku Eiropā domā, ka antibiotikas ārstē gripu un saaukstēšanos. Patiesībā antibiotikas palīdz tikai baktēriju izraisītu infekciju gadījumā, piemēram, ja ir pneimonija vai urīnceļu infekcijas.

"Bet pārsvarā jau cilvēki slimo ar saaukstēšanos, gripām, kurām ir sezonāls raksturs, kas norit ar temperatūru, bet tas nenozīmē, ka jālieto antibiotikas, jo antibiotikas jau vīrusu nenogalina," skaidro Māris Liepiņš.

Vai antibiotikas vajadzīgas, to var izvērtēt tikai ārsts, kurš arī var nozīmēt antibiotiku kursu. Tomēr diezgan bieži pacienti paši uzstāj, lai katram gadījumam ārsts tomēr izraksta antibiotikas, daļa ārstu tam arī pakļaujas.

Dakteris Liepiņš uzsver - jācīnās, lai antibiotikas ārsti nenozīmētu nepamatoti: "Un tur ir tā lielākā problēma, jo, ja tās vajag, tas ir vajadzīgs, cilvēka dzīvību glābjošs faktors, bet, ja nevajag, var palielināt rezistences problēmu. Mums ir mikrobi, kas ir nejutīgi."

Ārstu bažījas, ka tā turpinot var nonākt pie tā, ka parastu infekciju ārstēšanai vairs nebūs antibiotiku. Turklāt jaunu antibiotiku ieviešana ir problemātiska. Bez bīstamās rezistences antibiotikas kā jebkuras zāles var radīt blakusparādības - gan alerģiskas reakcijas, gan caureju, gan sēnīšu infekcijas, arī ietekmēt nieres un sirds ritmu, un arī tāpēc tās nedrīkstētu nepamatoti lietoti. Tāpat ārsti uzsver - antibiotikas jālieto noteiktajās devās, noteiktajos laikos un noteiktajā ilgumā, jo citādi nākamreiz antiobiotikas var vairs nepalīdzēt.

Savukārt Eiropas slimību kontroles centra dati par Latviju rāda, ka atsevišķu rezistentu mikrobu pārsvars slimnīcās ir salīdzinoši augsts. Pārāk daudz antibiotiku lieto tieši slimnīcās, nevis poliklīnikās. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka pirms operācijām profilaksei antibiotikas nozīmē neparasti ilgu laiku.

"Ambulatorā sektorā patēriņš ir ļoti mazs. Salīdzinājumā ar citām valstīm - viens no mazākajiem. Bet stacionārajā sektorā tas ir diezgan liels. Te jāskatās detalizētāk, jo ne tikai apjoms kā tāds kaut ko izsaka, jāskatās arī, kāda veida antibiotikas tiek izrakstītas, kuru antibiotiku mēs lietojam pret ko - tas var ļoti ietekmēt rezistences situāciju," norāda Nikola Vernere-Keiša no Slimību profilakses un kontroles centra.

Tāpēc jau pusotru gadu eksperti strādā Veselības ministrijas izveidotā antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijā. Tās uzdevums ir izstrādāt nacionālo plānu, kas paredz arī antibiotiku saprātīgu lietošanu valstī. Nikola-Vernere Keiša, kura ir arī darba grupas vadītāja, norāda - nacionālajā plānā aprakstīta esošā situācija, trūkumi un problēmu risinājumi, būs arī vadlīnijas ārstiem par antibiotiku nozīmēšanu. Plānu valdībā plānots iesniegt decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti