ANO eksperti: Dabas stihijas radīs aizvien lielākus zaudējumus

2,5 triljoni ASV dolāru - tik milzīgus zaudējumus šajā gadsimtā radījušas dabas stihijas. ANO eksperti brīdina - zaudējumi būs aizvien lielāki, ja vien biznesa un investīciju stratēģijas netiks veidotas, ņemot vērā dabas katastrofu risku.

Pērn pasauli piemeklēja vairāk nekā 310 dabas kataklizmu. Plūdos, orkānos, zemestrīcēs un nogruvumos bojā gāja 9300 cilvēki un vēl cieta 106 miljoni.

“Ir laba ziņa - cilvēku upuru ir mazāk. Bet sliktā ziņa - ekonomisko zaudējumu skaitlis kāpj debesīs,” stāsta ANO Katastrofu seku samazināšanas biroja pārstāvis Džerijs Velaskvezs.

ANO pētījumā analizētas dabas stihiju sekas 56 valstīs, un secināts, ka plūdu, zemestrīču un sausuma tiešie zaudējumi nav pienācīgi novērtēti. Tie aplēsti tikai par 50 %. Šajā gadsimtā dabas katastrofas nesušas postu 2,5 triljonu ASV dolāru apmērā.

„Runāsim skaidru valodu: ekonomiskie zaudējumi kļūst nekontrolējami,” atzina Bans Kimuns, ANO ģenerālsekretārs.

Bans Kimuns arī skaidroja: „Tos var samazināt tikai sadarbībā ar privāto sektoru, tai skaitā ar investīciju bankām un apdrošināšanas kompānijām. Valdības ir atbildīgas par dabas katastrofu risku samazināšanu. Taču riska līmenis saistīts arī ar to, kur un cik ir privātā sektora investīcijas. Tās sastāda 70% līdz 85 % no visām investīcijām jaunu ēku, rūpnīcu un infrastruktūras būvniecībā.”

Līdz ar ekonomikas globalizāciju būtiski pieaudzis zaudējumu risks valstīs ar maziem, vidējiem un augstiem ienākumiem. Visi trīs galvenie investīciju sektori pasaulē - pilsētvide, agrovide un piekrastes tūrisms - joprojām pakļauti zaudējumu riskam. Izpētot 1300 mazas un vidējas kompānijas sešās dabas katastrofu skartās pilsētās Amerikā, pētnieki secināja – divām trešdaļām firmu darbs apstājās elektrības, telekomunikāciju un ūdens pārrāvuma dēļ. Un tikai trešdaļa firmu bija sagatavotas darbam krīzes situācijā.

Kā norāda ANO, zaudējumi augs, ja vien dabas katastrofu risku apzināšanās nekļūs par biznesa un investīciju stratēģijas stūrakmeni. „Daudz investīciju ir ieguldītas apgabalos, kur ir bīstami, piemēram, ir sausums, vietās, kuras ir slikti izpētītas un slikti kartētas. Manuprāt, kompānijām ir ļoti grūti izkalkulēt risku sev,” atzīmēja pētījuma „GAR 2013” autors Endrū Maskrejs.

Savukārt ANO Katastrofu seku samazināšanas biroja vadītāja Margareta Valstrēma norādīja, ka plūdu pieaugums pilsētvidē rāda to, ka „mēs pilsētas plānojam un būvējam nevis saskaņā ar dabu, bet pret dabu”.

ANO ģenerālsekretārs atgādina – 2005.gadā 168 valstis pieņēma rīcības programmu, lai mazinātu plūdu, zemestrīču un citu stihiju sekas. Pēc diviem gadiem būs jāatskaitās, kas izdarīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti