Gudrona dīķa likvidācija ir ieilgusi, jo pēc projekta īstenotāju teiktā, apstākļi gudrona dīķī neatbilst līgumā starp valsti un projekta realizētājiem SIA „Skonto Būve”. Proti, dīķu ķīmiskais sastāvs neatbilst tam, kam bija gatavojušies projekta realizētāji.
Cilinskis radioraidījumā akcentēja, ka dīķu likvidāciju pārtraukt nedrīkst. Tas var kaitēt Gaujai un gruntsūdeņiem, iedzīvotājiem, sadārdzināt pašu projektu, jo tam ieilgstot, finanšu līdzekļus, iespējams, vajadzētu ņemt no valsts budžeta. Arī raidījumā laikā sazvanītais eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš akcentēja, ka gudrona dīķu likvidācijā nevajadzētu pārņemt nelāgo pieredzi, būvējot Dienvidu tiltu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Toreiz projektu realizācijai bija nepieciešami valsts līdzekļi.
Cilinskis norādīja, ka darbi būtu jāturpina atbilstoši sākotnēji noslēgtajam līgumam un tajā minētajiem nosacījumiem. Viņš atzina, ka Kariņa jautājums par valsts un uzņēmēju atbildību par notikušo ir būtisks. Nav skaidrs, kā bija iespējams noslēgt līgumu, ja kvalitatīvi nebija izdarītas gudrona dīķu analīzes, noskaidrojot kādas vielas ir tajā un kādi tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai dīķi likvidētu.
Patlaban projekta savlaicīga izpilde ir apdraudēta. Veidemanis stāsta, ka šogad darbi sākušies tāpat kā pērn – ar ūdens nosmelšanu no dīķa un gudrona masas.
Kopumā projekta izmaksas šobrīd ir lēstas ap 20,3 miljoniem latu, un lielākā daļa no tiem ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi. Abos gudrona dīķos piesārņojums ir nonācis gruntsūdeņos, kā arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Abi dīķi kopumā aizņem 287 hektārus.
