Algoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sāpju ārstēšanu un kurā strādā ļoti daudz dažādu specialitāšu ārstu, stāstīja Vasiļevskis: “Visbiežāk tie ir ģimenes ārsti, neirologi, reizēm ar to nodarbojas ķirurģijas speciālisti, ķirurgi un, ja runa ir par invazīvo jeb sāpju ārstēšanu ar blokādēm, tad ar to visbiežāk nodarbojas anesteziologi.”
“Svarīgi būtu zināt, ka sāpes bieži vien var būt vienkārši slimības simptoms, bet ļoti bieži sāpes var uzskatīt par atsevišķu saslimšanu.
Šajā gadījumā tiešām svarīgi atrast sāpju cēloni, pēc iespējas censties ārstēt to, bet daudzos gadījumos sāpes jāārstē kā atsevišķa saslimšana,” viņš uzsvēra.
Algologs stāstīja, ka sāpju veidi ir ļoti dažādi: “Mēs parasti dalām divās lielās grupās – sāpes, kas ir saistītas ar dažādām sāpēm dažādās organisma audu struktūrās, ko saucam par nociceptīvām sāpēm, un sāpes, kas vairāk sasaistītas ar nervaudiem jeb neiropātiskās sāpes.''
“Pēc sāpju izcelsmes iedalījums var būt daudz plašāks, tās var būt sāpes, kas saistītas ar locītavām, kas ir ļoti bieži izplatītas, var būt sāpes, kas saistītas ar stāvokļiem pēc ķirurģiskām operācijām, tāpat var būt onkoloģiskās sāpes,” viņš piebilda.
Vasiļevskis uzsvēra: “Pie ārsta jāvēršas gadījumos, ja sāpes ieilgst un pēc vienkāršas ģimenes ārsta nozīmētas terapijas neatlaižas.
Par hroniskām sāpēm mēs parasti runājam, kad tas periods ievelkas jau vairāk par vairākiem mēnešiem.”
Viņš norādīja, ka visbiežāk, koriģējot pašu saslimšanu, atkāpjas arī sāpes, bet ir atsevišķi gadījumi, kad izdodas pašu slimību novērst, bet sāpju sindroms saglabājas. “Piemēram, operācija, kas ir veikta sakarā ar locītavas aizvietošanu vai mugurkaulu, ir novērsts faktors, bet sāpju sajūta saglabājas, transformējas, izveidojas nedaudz savādāka,” Vasiļevskis skaidroja.
