Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Var pieteikties atbalstam privātmāju siltināšanai. Ir jāņem vērā dažas nianses

Kā labāk dzīvot

Rūpes rada laputis un ērcītes augļu kokos un košumkrūmos. Dārza darbi jūnijā

Ārste: Smēķēšana ir būtisks faktors, kas pastiprina alerģijas rašanās risku

Alergoloģe: Dzīve noslēgtās telpās, smēķēšana un pārmērīga tīrība pastiprina alerģiju rašanās risku

Daudzi cilvēki cieš no alerģijām un ir spiesti iemācīties sadzīvot ar šo problēmu. Kā atbrīvoties no alerģijas traucējošajiem simptomiem, izdarīt to pareizi un mūsdienīgi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja alergoloģe Ieva Cīrule.

Siena drudzis

Alerģija ir organisma imūnsistēmas pastiprināta reakcija uz vidē esošām specifiskām vielām jeb alergēniem. Šī īpašā jutība parasti ir ģenētiski noteikta, un imūnsistēmas rīcību pastiprina apkārtējās vides faktori.

“Cilvēks var būt ļoti jutīgs, bet bez alerģiskām izpausmēm, tās parādās tikai noteiktos apstākļos, jo ir vajadzīgs alergēns,” skaidroja ārste, kā piemēru minēdama ziedputekšņus. Kamēr to gaisā nav, cilvēks jūtas pilnīgi vesels – nav nekādu sūdzību. Bet, tiklīdz rodas ziedputekšņi, parādās arī nepatīkamas reakcijas. Un, jo lielāka alergēna koncentrācija, jo vairāk problēmu.

Cilvēkiem pastiprināta reakcija uz ziedputekšņiem ir bijusi jau kopš seniem laikiem. Tomēr tolaik šī problēma bija tikai nelielam cilvēku skaitam. Agrāk ziedputekšņu alerģiju dēvēja par siena drudzi, jo šīs problēmas dēļ cilvēki pašā vasaras vidū, kad viss zied viskrāšņāk, ziedputekšņu dēļ jutās ļoti slikti – tecēja deguns, asaroja acis, bija jāklepo, dažiem pat bija apgrūtināta elpošana.

Laikam ritot, mainoties dzīvesveidam, gēniem un apkārtējai videi, mainījās arī slimību raksturs un izpausmes, tāpēc šobrīd alerģiju ir daudz vairāk. Kad imūnsistēmai nav jācīnās ar daudzām infekcijām, tā sāk cīnīties ar dažādām vielām, kas satur olbaltumvielas. Tā ir t.s. higiēnas teorija, kas izskaidro alerģiju lielo daudzumu, salīdzinot ar krietni senākajiem laikiem.

Tolaik, kad ļaudis dzīvoja daudz netīrīgākos apstākļos un viņu dzīve bija smagāka, sterilas vides nebija no paša piedzimšanas brīža. Organisms bija ar daudz ko saradis un adaptējies, tostarp netīrību. Laikam ritot, tīrības ir vairāk, taču, rūpīgi mazgājot rokas teju ar antibakteriālajām ziepēm, tiek nomazgāts arī ādas dabīgais aizsargslānis. Arī palielinoties vides piesārņojumam, organisms biežāk reaģē ar alerģiskām izpausmēm.

Vecāku dots mantojums

Daudzos pētījumos pierādījies, ka bērnam būs 80% alerģijas risks, ja abiem vecākiem ir viena veida alerģija, piemēram, no ziedputekšņiem, jo tā ir saistīta ar pārmantojamību ģenētiskā līmenī.

“Lielākā pacientu daļa nāk no ģimenēm, kur iepriekš nekādas alerģijas nav bijušas. Tas pierāda apkārtējās vides un mūsu mainīgās dzīves milzīgo ietekmi uz ģenētisko materiālu un klīniskam izpausmēm,” novērojusi Cīrule.

Visbiežākās alerģiskās reakcijas ir iesnas, un vairumā gadījumu izraisītājs ir mājas putekļu ērcīte vai ziedputekšņi. Daudz retākas ir smagas alerģiskās reakcijas uz kukaiņu kodumiem vai uz noteiktiem pārtikas produktiem. Diemžēl anafilaktiskās alerģijas var beigties pat ar nāvi, tāpēc jāzina, ka alerģiju smagās izpausmes sākas ar pēkšņu samaņas zaudējumu un sabrukumu. Pirms tam uz ādas var parādīties sarkani pleķi, elpošana kļūst sēcoša. Tādos gadījumos jāizsauc neatliekamā palīdzība.

Alerģiskais maršs

Ja cilvēkam ir nosliece uz alerģiskām reakcijām, tās visbiežāk sākas jau bērnībā. Līdz ar vecumu tās var attīstīties un progresēt, vienam alerģijas veidam pārejot citā. Tādēļ šādu attīstības ceļu dēvē par alerģisko maršu. “Sabiedrība kļūst vecāka, cilvēki ilgāk dzīvo, un arī alerģijas kļūst vecākas,” secināja Cīrule.

Agrīnā vecumā parasti nomoka pārtikas alerģija, var parādīties atopiskais dermatīts (ādas izmaiņas), alerģiskās iesnas, šķaudīšana un apgrūtināta elpošana (astma). Bērniem imūnsistēma ir ļoti aktīva, tā reaģē uz visu, kas atrodas apkārt. Gan sadzīves ķīmija, gan tas, ko ēd bērni un ko viņu vecāki ir ēduši pirms bērna nākšanas pasaulē, gan telpās pavadītais laika daudzums neveicina atbrīvošanos no alerģijām. Cīrule norādīja, ka telpās cilvēki ir sākuši pavadīt līdz pat 95% laika.

Riska faktors ir arī smēķēšana, tostarp – pasīvā smēķēšana un elektroniskās cigaretes, kā arī ūdens pīpes.

Laikam ritot, pārtikas alerģija bērniem pazūd, taču vietā pusaudža gados sāk parādīties alerģija pret mājas putekļiem vai mājdzīvniekiem.

Vēl vēlāk var rasties alerģija uz ziedputekšņiem. Tā raksturīga gados jauniem cilvēkiem – padsmitniekiem, 20–30 gadus veciem. Karstajās dienās saule vilina doties uz pludmalēm, lai ļautos glāsmainajiem vēja pieskārieniem un vienlaikus iegūtu tumšāku ādas toni. Taču vēlme iegūt skaistu izskatu var beigties ne vien ar saules apdegumu, bet arī alerģiju – stipru niezi un ādas pūslīšiem.

Vecumdienās alerģiju izpausmes atkal mazinās.

Šobrīd jauna metode, kā sadzīvot ar alerģiju, ir imūnterapija. Tas nozīmē, ka cilvēka organisms lēnām – trīs līdz piecu gadu laikā – tiek pieradināts pie alergēniem, lai tas nākamajās reizēs uz to nereaģē tik vētraini. Pirms tam gan ieteicams veikt laboratorisku testu, lai noteiktu alergēnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt