Iesnas, aizlikts deguns, asarojošas acis, klepus. Tās visas ir pazīmes, kas varētu liecināt par alerģiju pret ziedputekšņiem.
Ārsti stāsta – šā gada ziedputekšņu alerģiju sezona jau ir sākusies, jo sākušas ziedēt lazdas un alkšņi.
„Pēc statistikas datiem katrs trešais pilsētnieks cieš no ziedputekšņu alerģijas. Jo vējaināks un sausāks laiks, jo šie alerģiskie simptomi parādās arvien biežāk un biežāk,” uzsver ”Veselības centra 4” ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa.
Pētījumi arī rāda, ka cilvēki diemžēl kļūst arvien alerģiskāki.
Tas tiek skaidrots ar piesārņoto vidi, kādā nākas dzīvot. Pilsētā esošās auto izplūdes gāzes, putekļi, industriālās zonas tikai stimulē alerģiju attīstību.
„Alerģiskās slimības var sākties jebkurā vecumā gan bērnu, gan pieaugušo vecumā. Varētu šķist – alerģiskas iesnas, tas tikai tāds nieks vien ir, bet patiesībā cilvēkiem tas reizēm ļoti apgrūtina dzīvi. Ir jāņem slimības lapa, jo nevar apmeklēt darbu. Ir jākavē skola,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Līga Ciekure.
Tie, kuri zina, ka viņiem ir alerģija pret ziedputekšņiem, pavasarī jau laicīgi sāk lietot medikamentus, lai mazinātu simptomus. Ikdienā no ziedputekšņiem izvairīties būs grūti, tomēr var mēģināt mazināt saskarsmi ar tiem.
„Mašīnām jātur aizvērti logi, kad brauc. Mājās jāpiedomā pie vēdināšanas režīma – labāk agri no rīta vai vēlu vakarā, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir mazāka. Nēsāt elegantas cepures, lai pasargātu ziedputekšņu nokļūšanu matos. Jānoskalojas, jānoskalo mati, lai, atnākot mājās, samazinātu ziedputekšņu nokļūšanu mājas vidē,” norāda Ciekure.
Daļai cilvēku, kļūstot vecākiem, alerģijas simptomi pazūd, diemžēl ir arī otra puse – var attīstīties astma. Manot pirmos ziedputekšņu alerģijas simptomus, visprātīgāk ir laicīgi vērsties pēc palīdzības pie ārsta.
