Smiltenieša Jura Matveja dārzā aktinīdijas augot jau 30 gadus. Savulaik stādiņi atvesti no botāniskā dārza, jo kādā laikrakstā Juris izlasījis, ka aktinīdijas ir bagātīgs C vitamīna avots.
„Grāmatā rakstīts, ka pat divas ogas apēdot, ir jau dienas C vitamīna deva. Kaut kā neticami, bet tā ir,” saka Matvejs.
Izrādās, aktinīdijas var dēvēt arī par Latvijas kivi, jo tieši no šī liānas tipa auga selekcionāri kādreiz radījuši ar C vitamīnu bagātos kivi. Rudeņos no viena krūma varot novākt aptuveni divus spaiņus ogu. Tās var saldēt, izkaltēt vai arī pievienot ievārījumiem.
„Mēs izmēģinājām kopā ar āboliem - zapte bija fantastiska. Mēs devām radiem un draugiem, lai uzmin, kas tas ir - neviens nezināja, domāja, ka apelsīni,” stāsta Matvejs.
Tiesa gan, aktinīdijas esot divmāju augs, tāpēc, lai tas ražotu, nepieciešams vīrišķais un sievišķais augs. Kā stāsta Juris, puika ik pavasari ziedot ļoti krāšņiem ziediem. Aktinīdija ir izteikti vīteņaugi, tāpēc daudzviet tas tiek stādīts arī dekoratīvos nolūkos:
„Var arī lapenēs, iztaisīt vieglu metāla karkasu. Viņš kādus metrus trīs gadā izaug, jaunie dzinumi. Ātraudzīgs, arī lapas glītas, viņas vēl paliks dzeltenas. Un ogas pašas šķīvī krīt, ja ir tāda lapene.”
Lai gan brīvā dabā aktinīdijas sastopamas krietni siltākos platuma grādos Dienvidautrumāzijas valstīs, arī Latvijas klimatiskie apstākļi tām esot piemēroti. Augiem neskādējot ne mūsu aukstās ziemas, ne vēlie pavasari.
