Aizber Dzirnezeru ar būvgružiem

Ar piecām salām bagātais Dzirnezers atrodas Carnikavas novadā. Ezerā dzīvo vairāku zivju sugas, un šeit ir ūdensputnu ligzdošanas vieta. Taču kādā vietā tā teritorijā mērķtiecīgi sabērti neskaitāmi būvgružu kubikmetri.

"Darbībām ar atkritumiem ir jāsaņem atļauja, es nevaru savā privātīpašumā veikt  darbības ar atkritumiem," stāsta biedrības "Vides aizsardzības klubs" (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa. Biedrības pārstāve uzskata, ka tā ir modes lieta - mežā izgāzt būvgružus: "Un šī vieta mani dara bažīgu, jo atkārtojas 2008.gads. Kamēr tika veikti grozījumi, kad bija īpašumā palienas, tur veda būvgružus pec principa "ārā neviens vest neliks. Pateiks, ka man nav naudas, par ko izvākt, un paslepeni notiek legalizācija."

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Ekspertu nomērītais laukums ir 1167 kvadrātemtrus liels, tajā sabērti būvgruži, drēbju gabali, durvis, metāla mucas un pat azbesta jeb šīfera plāksnes, kas tiek saukti par bīstamajiem atkritumiem. Redzams, ka atkritumi te bērti, lai lēti tiktu no tiem vaļā, nevis uzglabāšanas dēļ.

"Zem šī redzamā slāņa ir vismaz 1,5–2 metri būvgružu," secinājis VAK prezidents Arvīds Ulme.

Jau labu laiku tiek runāts, ka valstī atkritumu apsaimniekošanas politika nav sakārtota. Būvgruži te ir vesti mēnešiem. Nododot visdārgākie ir bīstamie atkritumi, būvgruži un smiltis.

Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme ir neizpratnē par atkritumu politiku: "Nav juridiskas sviras, kas liktu tomēr vest brūvgružus uz poligonu. Ir jāuzrāda dokuments, ka tie ir atbilstoši nodoti. Šeit ir ieekonomēti desmitiem tūkstoši."

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

"Cilvēkiem  atņemts ezers, kanāls, tā jau tāda slepena legalizācija. Ne tikai aizsargjoslas, tauvas joslas, bet te galvenokārt ir applūstoša teritorija. Būvgruži ir iebērti applūstošā teritorijā, kur tos ir aizliegts bērt," skaidro VAK viceprezidente Elita Kalniņa.                    

"Iespaids, ka vienmēr ir cilvēki, kas likumu ignorē. Visvairāk sāp, ka pašvaldībās neviens nepievērš uzmanību un, kamēr neviens neuzrāda, kur ir pārkāpums, tādas spontānas iniciatīvas trūkst gan no valsts iestāžu, gan pašvaldības puses. Šī teritorija nav vienīgā, kur tas novērojams," papildina sabiedriskais vides inspektors Edmunds Kance.

Absurds ir fakts, ka  šādas darbības lielos apmēros, neviena nepamanītas, tiek veiktas  tauvas zonā  pie ezera. Ipašuma nosaukums ir Kauguri, tas sastāv no 30 zemes vienībām, un tās īpašnieks  cenšas to attīstīt.

Carnikavas domes būvvaldē paskaidro, ka šis nekustamais īpašums pieder kādai privātpersonai.

"Lai to izdarītu, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viņš ir sācis ar ceļa aizbēršanu un paaugstināšanu. Pašvaldības būvvaldē nav saņemta būvvatļauja, nav arī iesniegts būvprojekts šādu darbību veikšanai. Tā ir klasificējama kā patvaļīga rīcība, kura attiecīgi ir jāapraksta esošajā  situācijā un jāpieņem mēri, lai apturētu situācijas tālāko  esamību un novērstu turpmāku rīcību," pavēstīja Carnikavas novada būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

"Mēs aizbraucām un apsekojām teritoriju. Konstatējām, ka tas ir privātīpašumā. Visdrīzāk būvgružu uzbērums izveidots, lai izlīdzinātu ceļu, paceltu augstāk šo īpašumu un nostiprinātu krastu. Zemes īpašnieks ir zināms un esam sagatavojuši vēstuli paskaidrojuma sniegšanai, lai viņš ierodas un mums pastāsta par lietas apstākļiem," stāsta Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšniece Elīna Klindžāne.

Valsts vides dienests šajās dienās apsekoja šo vietu un uzskata, ka uzbērums izveidots pagājušajā gadā. Carnikavas novada domei un Valsts vides dienestam dalās viedoklis šajā jautājumā.

"Esmu bijis un šo situāciju redzējis. Tāda nebija vēl šīs ziemas periodā," sacīja Carnikavas novada būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis.

Sods par nelegālu būvgružu izgāšanu ir no 70-700 eiro, bet šeit noteikti jāņem vērā izgāzto būvgružu daudzums. Valsts vides dienests pieļauj domu, ka Kauguru saimiekam viss būs jāaizvāc prom.

"Par cik nav būvprojekts un būvatļauja, būtu jāpiemēro sods, kas attiecas par vides piesārņojumu, par neatļautu materiālu izbēršanu un ceļa paaugstināšanu."

Būvvaldes plānā daļai teritorijas ir atzīme par tauvas joslu.

"Tauvas josla nenozīmē, ka tā ir neapgūstama teritorija, ka šo teritoriju nevar likumīgi sakārtot un pasargāt no plūdu apdraudējuma riskiem, bet tam ir vajadzīgs projekts un jāsaskaņo būvatļauja. Darīt to var. Tauvas josla paredz, ka tā ir brīvi pieejama  jebkuram sabiedrības loceklim," turpina Carnikavas novada būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis.

Valsts politikai ir jabūt tādai, lai nodotu atkritumus labprātāk, nekā vestu kaut kur dabā.

Akcijas "Pieķer būvgružotāju"  ietvaros visa savāktā informācija tiks nodota Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, kuri šobrīd strādā pie būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas likumu grozījumiem.

Par to, kas atrodas zem būvgružu virskārtas, ekspertīzi veiks Valsts vides dienests. Šī virskārta, kurā ir nezināmas izcelsmes mucas un azbests, iekļūs ezerā. Carnikavas un Gaujas iedzīvotāju veselība var būt apdraudēta. Sevišķi to cilvēku, kas dodas uz Dzirnezeru peldēties vai pie tā atpūšas. Makšķernieki šeit var ķert azbestā augušas zivis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti