Nelielā eksperimentā vienā no „Olainfarm” piederošajām Latvijas aptiekām Latvijas Radio pārliecinājās, ka aptiekā jānopērk tikai divas paciņas tējas, un tad klients tiek pie pavisam negaidītas dāvanas – „Nervus Strong”. Aptiekāre vēl arī piebilst, ka jālieto viena kapsula dienā.
Kā lasāms vēstījumā uz šis uztura bagātinātāja paciņas, tas jālieto nervu spriedzes, iemigšanas grūtību, bezmiega, nemiera un muskuļu spazmu gadījumos un ieteicams arī konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu. „Olainfarm” skaidro, ka šāda akcija bijusi piegādātāju iniciatīva.
Tā kā uztura bagātinātāji nav zāles, uz to reklāmu un mārketingu stingri ierobežojumi neattiecas. To reklāma un mārketinga akcijas nav aizliegtas, bet te drīzāk ir ētikas jautājums, saka Signe Mežinska no biedrības „Veselības projekti”, kas šogad veica pētījumu par uztura bagātinātāju reklāmām.
„Manuprāt, dodot cilvēkam uztura bagātinātāju kā dāvanu, viņam tiek nodotas vairākas ziņas. Viens, tas ir kaut kas, kas katram cilvēkam ir nepieciešams. Otrkārt, cilvēks rada priekšstatu, ka viņam nepieciešams produkts nervu stiprināšanai,” saka Mežinska.
Savukārt Bērnu slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa norāda, ka šie produkti ir parastā uztura papildināšanai. Tomēr viņa ieteiktu padomāt, vai vispār nepieciešami ir šie uztura bagātinātāji – kā pieaugušajiem, tā bērniem: „Droši vien var runāt ar ārstu vispirms, vai patiešām bērns ir tik sliktā stāvoklī. Runājot arī par pieaugušajiem - ja kādas zāles jau tiek lietotas, jāuzmanās ar uztura bagātinātājiem, kuru sastāvā ir dažādi augi, jo tie arī var dažādi ietekmēt konkrētu zāļu darbību.” Sviestiņa norāda, ka, piemēram, uztura bagātinātājos asinszāles preparāti var pavājināt pretapaugļošanās līdzekļu darbību, tāpēc būtu jākonsultējas ar ginekologu.
Biedrība „Veselības projekti” arī īpašu uzmanību pievērsusi uztura bagātinātāju reklāmām bērniem. Vairākās valstīs šī reklāma tiekot stingri ierobežota, vismaz noteikti līdz noteiktam vecumam, 14 vai 16 gadiem, vai pat aizliegta. Mežinska arī retoriski jautā – kāpēc uztura bagātinātāji vispār būtu jāreklamē bērniem?
„Bērni neizlemj par uztura bagātinātājiem bērniem. Otrkārt, uztura bagātinātāji var būt bīstami bērniem. Ja viņam skaistā reklāmā rodas priekšstats, ka tas ir kaut kas saistīts ar rotaļām vai kaut kas garšīgs, viņš var pats paņemt, lietot un saindēties. Treškārt, ja uztura bagātinātājos liek klāt rotaļlietas, tas pamudina bērnu lūgt vecākiem iegādāties uztura bagātinātāju, kas, mūsuprāt, nemaz nav ētisks reklāmas veids,” norāda Mežinska.
Tāpēc biedrība aicinājusi Latvijas Reklāmas asociāciju ierobežojot šīs reklāmas bērniem, tomēr sekoja atteikums.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas veic reklāmu un komercprakses uzraudzību, norāda, ka šobrīd normatīvais regulējums aizliedz izteikt tiešus aicinājumus bērniem iegādāties konkrētus produktus – uztura bgātinātājus, jo tad komercprakse uzskatāma par agresīvu. PTAC arī pēdējos gados pievērš pastiprinātu uzmanību tieši uztura bagātinātāju jomai.
