Salacgrīvas puses saimniecībā ‘’Rūķi" patlaban uz ziemāju laukiem mitinās meža zosu bari. Lauksaimniece un "Zemnieku saeimas" pārstāve Ieva Alpa stāsta, ka putni noēdot sasētās kviešu un rapšu kultūras. Pērn šajā saimniecībā bijusi pirmā pieredze, kad meža zosis radījušas postījumus ziemāju laukos, kur tās ne vien noēda zaļumus, bet arī izraustīja sējumus, tādējādi samazinot ražu. Šogad situācija atkārtojas, turklāt bari esot krietni lielāki un teritorijā uzturas jau otro nedēļu
"Joprojām mēs no rīta pamostamies un pulksten sešos skrienam pirmo dzīšanu veikt," stāsta Ieva Alpa. "Bars tiešām ir ļoti liels. Es neņemos skaitīt. No vienas vietas noklāti aptuveni divi hektāri. (..) Otro nedēļu zosīm barojoties, lauks ir pliks. (..) Mēs ceram, ka tuvākajā laikā viņas aizlidos projām, ka neturpinās mīcīt un postīt to lauku, bet, ja vēl pāris dienas, es teiktu, tur būs jāpārsēj. Kaimiņam uz lauka situācija ir drusku cita. Viņš jau ir konstatējis, ka jāpārsēj aptuveni desmit hektāri ziemāju."
Par migrējošo putnu nodarīto kaitējumu lauksaimniekiem kompensācijas kādreiz esot maksājusi valsts, bet nu vairs tādas prakses nav. Tādēļ "Zemnieku saeima" aktualizējusi problēmu un aicina zemniekus aktīvāk ziņot par gadījumiem, lai varētu apkopot kādus datus par kopējiem zaudējumiem.
"Šobrīd programma ir pārtraukta, jo viņiem it kā neesot iesniegumu par postījumiem un, ja nav iesniegumu čupas uz galdiem, tad viņi to neuzskata par problēmu," stāsta Alpa, aicinot zemniekus ziņot par postījumiem ne tikai mutiski, bet arī rakstiski.
Savukārt Kurzemes pusē Kuldīgas novada saimniecībā "Ezergaiļi" zemnieks Dzintars Erdmanis šogad cenšas sadzīvot ar pussimt gulbju lielu baru, kas arī esot krietni lielāks kā citus gadus. Pats zemnieks smejas, ka putni iecienījuši vietējo labību, jo ēdot pilnām mutēm un rapšiem kavējot veģetāciju.
Arī ornitologs, gulbju pētnieks Ruslans Matrozis atzīst, ka nav īsti nekādu ieteikumu zemniekiem, kā no putnu postījumiem izvairīties. Vairāk lielie putni ik gadu pulcējas platībās pie Svētes upes grīvas, Ādažu laukos vai pie Burtnieku ezera, bet arvien biežāk bari novēroti arī citās vietās.
Ornitologs vēl piebillst, ka arī no tādām metodēm kā putnu biedēkļu uzstādīšana uz lauka vairs nav nekādas jēgas, jo lielie putni tos neņem vērā un nebīstas no nekustīgu cilvēku siluetiem.
