Divos žogos ieskautajā Salaspils bijušā kodolreaktora teritorijā jau izsūknēta arī otra pazemes ūdens muca, kurā glabājās reaktora dzesēšanas ūdens, stāsta LVĢMC valdes loceklis Jānis Lapiņš. Līdz ar to patlaban kopumā 100 kubikmetri radioaktīvā ūdens glabājas vairāk nekā tūkstoš speciālās mucās nu jau iekštelpās reaktora zālē, papildināja reaktora administrators Valdis Katinskis.
Reaktoru vairs neapsaimnieko Latvijas Universitāte, bet gan pienākumi kopš aprīļa nodoti Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas līdz nākamai vasarai izstrādās objekta demontāžas plānu, lai precizētu izmaksas. Gada sākumā valdība apstiprināja ilgtermiņa plānu reaktoru likvidēt četru gadu laikā, kam pakāpeniski nepieciešami 5,5 miljoni eiro.
Lapiņš skaidro, ka pagaidām iestāde vietu uzraudzīs un pildīs apsaimniekošanas funkciju, bet reālu demontāžu varētu sākt 2017.gadā.
“Tā ir ļoti indikatīva summa, un tā var mainīties [atkarībā] no tehnoloģiskā procesa. Tā var palikt mazāka. 5,5 miljoni ir raksturlielums, kurā vajadzētu iekļauties. Šobrīd strādājam pie šī tehnoloģiskā procesa un paredzam, ka nākamā gada pavasarī vai vasarā būs skaidrs tehnoloģiskais process, lai 2017.gadā tiešam varētu sākt darbus. Ceru, ka 2017.gada budžetā būs šis finansējums,” saka Liepiņš.
Patlaban objekta apsaimniekošanai - apsardzei, apkurei un citiem saimnieciskiem izdevumiem – nauda atradusies Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžetā. Lapiņa ieskatā, objekts veiksmīgi pārņemts un galvenais mērķis ir gatavoties demontāžai, jo teritorijas un ēku attīstības plāni vairs nav dienaskārtībā līdz ar Latvijas Universitātes aiziešanu.
“Šobrīd mēs runājam par paša kodolreaktora nojaukšanu. Un, kad ir nojaukts pats kodolreaktors, tad var sākt izskatīt attīstības plānus pašai teritorijai, arī veikt auditus par ēku stāvokli, iespējamo attīstību, ko ar ēkām darīt,” saka Liepiņš.
Arī Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne, atskatoties uz saimniekošanas laiku Salaspils reaktorā, atzīst - sākotnēji zinātniekiem bijuši pavisam citi mērķi un vīzija tieši teritorijas attīstībā. Universitāte līdztekus saviem plāniem vienmēr uzsvērusi vides draudus, taču līdz pazemes ūdens tvertņu bojājumu konstatēšanai šī gada sākumā papildu naudu novecojušajai reaktora infrastruktūras demontāžai iegūt nebija iespējams.
Ķizāne stāsta par universitātes līdzšinējās ciklotrnonu centra vīzijas pārcelšanu no Salaspils uz Torņakalnu: “No vienas puses, protams, universitāte atbrīvojas no liekajiem maksājumiem, ko varēs ieguldīt citiem mērķiem. Arī mēs, radioķīmiķi, esam tiešām priecīgi, ka ir uzbūvēta jauna ēka, kurā pieejama jauna, moderna radioķīmijas laboratorija, kuru mēs pakāpeniski attīstīsim. Un šajā teritorijā būs vieta, kur būvēt, attīstīt tur ieplānoto centru.”
Patlaban Salaspils kodolreaktora teritorijā eksperti veicot arī monitoringa urbumu auditu, lai uzzinātu, vai ir nepieciešams tos padziļināt vai veikt jaunus urbumus vides uzraudzības uzlabošanai.
