Ādažu poligonā veicina putnu un militāristu sadzīvošanu

Ādažu militārajā bāzē atklāts dabas aizsardzības projekts ''Putni Ādažos'', kura mērķis ir uzlabot putnu dzīvotnes poligonā. Ornitologi norāda, ka šis gadījums ir īpašs, jo poligonā dabas vērtības, tostarp putni, mitinās nevis par spīti militārām darbībām, bet pateicoties tām. Vairāku gadu garumā aizsargājamo ainavu apvidū 1620 hektāru platībā plānots atjaunot virsājus, mežus un augsto purvu. Tās ir dzīvesvietas Eiropā retajam rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai un citiem putniem.

Dabas aizsardzības savietojamība ar militārajām mācībām poligonos šķiet neiespējama. Taču militārās mācības, tostarp sprādzieni, rada tieši to vidi, kas dabiski vairs nerodas - kā degšana vai citi lieli postījumi, bet ir sugas, kuras ir pielāgojušās šiem apstākļiem - nabadzīgai augsnei un klajām teritorijām. Tādēļ arī Latvijas militārajā objektā īstenos vairāku gadu projektu 'Putni ādažos''.

"Plānots atjaunot virsāju platības, kas ir virsāju-smiltāju komplekss, un ir šī poligona lielākā vērtība. Un to mēs atjaunojam ar dažādām metodēm - ar koku, krūmu ciršanu vietās, kur teritorijai jau ir stiprs apaugums; tad arī ar pļaušanu vietās, kur virsājs sasniedzis tādu vecumu, ka sācis dabiski jau atmirt un vairs neatjaunojas. Vēl mēs arī dedzināsim - mēs ierīkojam īpašus laukumus, kuriem ir izpļautas un ar ūdeni nolaistītas drošības joslas. Procesam piesaistīts arī Valsts mežu dienests un Nacionālie bruņotie spēki ar saviem resursiem. Platība tiek aizdedzināta no vienas malas un otrā galā uguns tiek apturēta," stāsta projekta vadītāja Laura Jukāme.

Ornitologs Viesturs Ķerus izpētījis, ka militāro mācību platībās par spīti trokšņainajai un dinamiskajai videi mīt Eiropā retā zaļā vārna, kā arī citas retas sugas. Turklāt vide ir labvēlīga, jo teritorijā daudzus gadu desmitus nav lietoti nekādi pesticīdi, kas nozīmē, ka te ir ļoti daudz dažādu kukaiņu.

"Piemēram, viena no šīm sugām - stepes čipste - ir arī Eiropā īpaši aizsargājama un dabiski būtu sastopama jūras piekrastē, bet Latvijas jūras piekrastē tie traucējumu draudi acīm redzot ir vēl lielāki nekā šeit, militārajā poligonā. Un šeit stepes čipstes jūtas ļoti labi un šī ir viena no labākajām to ligzdošanas vietām Latvijā. Vēl viena suga, kam šeit ļoti patīk, ir rubenis - arī suga, kam patīk atklāti klajumi un arī bērzi no barošanās viedokļa, jo tie te ir sastopami klajumos, kas sākuši aizaugt. Vēl šeit sastopams Latvijas mērogā aizsargājams putns - pupuķis," stāsta Ķerus.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība projekta ietvaros veiks pētījumus, izstrādās dabas aizsardzības plānu un monitorēs vai praktiskās darbības tiešām arī palīdzējušas putniem.

"Viens no draudiem arī putniem ir tas, ka pēc padomju laikiem militāro mācību intensitāte šeit mazinājās un poligonu atkal sāk pārņemt meži, un šis projekts paredzēts, lai dažādos veidos to poligonu uzturētu klaju, bet, cerams, arī mācību intensitāte palielināsies," prognozē Ķerus.

Sauszemes spēku kājinieku brigādes štāba priekšnieks, pulkvedis Vilis Bauska skaidro, ka jau šobrīd poligonā ir arī dabas liegumi ap Lieluikas un Mazuikas ezeriem, kuros vīriem ir atļauts pārvietoties, bet liegts veikt citas darbības kā spridzināšanu vai šaušanu, lai saglabātu dabas vērtības. Tāpat bruņotie spēki ir gatavi atvēlēt kādas dienas no apmācību plāna, lai iesaistītos dabas aizsardzības projektā.

"Mans novērojums ir, ka daba šeit ir ļoti spēcīgi adaptējusies un pieradusi pie mūsu aktivitātēm. Protams, ja tuvojamies pārāk tuvu, tad dzīvnieki un putni bēg, bet kopumā skaņas fons no bruņoto spēku darbības - gan cilvēku pārvietošanās, tehnika, šāvieni, spridzināšanas darbi -, tad es domāju, ka viņi sadzīvo ar mums. Arī no medniekiem ir dzirdēts, ka šeit ir gan mežacūkas, gan aļņi, brieži arī putni ir redzami," stāsta Bauska.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra īstenojamā projekta kopējās izmaksas ir pusotrs miljons eiro četriem gadiem ar Eiropas Savienības programmas LIFE+ līdzfinansējumu.

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti