Iepriekšējā mācību gada laikā Bērnu slimnīcas uzņemšanas nodaļā ik mēnesi nonāca pacienti ar acs sasitumu, un vairākiem no viņiem bija jāturpina ārstēties slimnīcā, atceras slimnīcas ārsts Māris Vīksniņš:
„Līdz stacionāram tiek atvesti vai nu ar ātro palīdzību jau no sporta stundām, treniņiem vai vakarā vecāki atved bērnus, kuriem ir redzes problēmas vai ir sarkana acs.”
Acu ārsts Vīksniņš stāsta, ka cietušie parasti ir pārsnieguši 10 gadu vecumu, pārsvarā pusaudži. „Tas ir sporta veids, kas ir ļoti azartisks, demokrātisks, bet tomēr sevī slēpj zināmu risku tieši saistībā ar acīm. Tas ir acs sasitums.
Iemesls ir tāds, ka florbola bumbiņa ir maza atšķirībā no basketbola vai futbola bumbas, kas, trāpot pa galvu, parasti nebojā aci. Bet florbola bumbiņas diametrs ir mazāks, un tā var bojāt aci”.
Māris Vīksniņš arī norāda, ka pēc šādām acu traumām bieži vien slimnīcā pacientiem jāuzturas vairākas dienas vai pat nedēļu, pēc tam viņi dodas mājās, un vismaz mēnesi turpina ārstēties ambulatori.
Var arī būt mēnesi ilgi ierobežojumi fiziskai aktivitātei. Viss atkarīgs no traumas smaguma, stāsta Vīksniņš: „Tie var būt gan viegli zilumi, bet var būt arī daudz nopietnākas, kad ir asinsizplūdumi acs priekšējā, acs mugurējā daļā, tīklenes plīsumi, un daļa no šīm traumām var būt ar paliekošām sekām, kas ietekmē redzi.”
Ja sekas ir paliekošas, var būt traucēta redzes funkcija un ietekmēt visu tālāko dzīvi. Vīksniņš pieļauj, ka veids, kā izsargāties no florbola spēles laikā gūtām acu traumām, varētu būt aizsargbrilles.
„Bija gadījums, kad šeit bija arī nonācis bērns, kura tēvs pats ir florbola treneris. Viņa komentārs bija tāds, ka starptautiskās sacensībās viņš ir ievērojis, ka skandināvu, igauņu komandas dalībnieki spēlē ar brillēm. Latviešu komandas nē”.
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Inese Bautre norāda, ka florbols sporta stundās nav bīstamāks kā citi vingrojumi un vingrinājumi, protams, ja skolotājs ar skolēniem vienojies par drošības noteikumu ievērošanu.
Turklāt vārtsargu var vārtos nelikt, jo vārtsarga spēle nav tā, kas jāapgūst mācību stundā, turpina Bautre: „Aizsargbrilles nav nekur teikts, nekur sporta nodarbībās nav šīs brilles. Florbolā ir ķiveres. Bet es uzskatu, skolā, ja ķiveri lieto viens, otrs, trešais, tad ir problēmas ar ķiveri. Uzliekot ķiveri, tā sasvīst, un otram bērnam nebūs uzreiz patīkami likt galvā.”
Bautre norāda, ka aizsargķiveres, kuras sargā arī acis, kā obligātas neparedz ne mācību priekšmeta standarts, ne mācību priekšmeta programma to neprasa,
jo sporta stundās nav jāapgūst florbols kā sporta veids, bet kā vingrinājumi.
Tomēr pēc VISC ziņām, skolās izmanto aizsargķiveres. „Tur nav variantu – ja tu nevelc, tad tu nespēlē, jo bumiņa ir pietiekami stipra…” Rīgas 19.vidusskolas sporta pedagoģe Anda Zomerfelde stāsta, ka jau sākot florbola apmācības, drošībai stundās viņa pievērš lielu uzmanību, sākumā ir izskaidrošana, tad skolotājas demonstrējums, un, kad pie nūjām ķēras skolēni, rūpīgi jāseko līdzi.
Mācību spēles laikā šajā skolā aizsargķiveres vārtsargam ir obligātas. „Jo citreiz pat spēlējot viņi ir izjutuši, ka kāds uzsit un bumbiņa pa kāju, jo tā ļoti pievelk. Un bērniem, jo sevišķi pamatskolas puišiem ir ļoti stipri sitieni ar nūju pa bumbiņu. Tas ir skolotāja rokās vadīt, skatīties un sekot drošībai līdzi visu laiku. Nevar palaist un izlaist no acīm. Visu laiku „aizrādījums,” „aizrādījums,” „aizrādījums”," stāsta Zomerfelde.
Spēlētājiem gan neesot ne aizsargbriļļu, ne aizsargķiveru. Traumas sporta stundās florbola spēles laikā šajā skolā nav bijušas.
Savukārt Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons, no Latvijas Radio uzzinājis par acu ārstu raizēm, aptaujājis Latvijas sporta klubus. Uzzinājis, ka pagājušā sezonā ir bijis viens gadījums, kad bērns sezonas noslēgumā spēlēs guvis acs traumu, bet iepriekš šādu gadījumu neesot bijis. Pētersons arī stāsta, ko par aizsargbrillēm saka starptautiskie florbola spēles noteikumi:
„Starptautiskie florbola spēles noteikumi iesaka līdz 16 gadu vecumam lietot brilles. Tā ir visā pasaulē. Somijā, šķiet, līdz 13 gadu vecumam šīs brilles noteiktas kā obligātas”.
Tomēr Latvijā aizsargbrilles spēlētāji lietojot ļoti reti, teic Pētersons. Taču viņš norāda, ka aizsargķiveres treniņos un spēlēs vārtsargiem gan vienmēr būtu jālieto, un tas esot neprātīgi laist vārtos skolēnus bez ķiveres sporta stundā.
