Glaukomu – neatgriezenisku redzes zaudējumu, kas rodas redzes nerva hroniskas atrofijas rezultātā – pasaules acu ārsti iepazina pirms 200 gadiem. Vēl joprojām tieši glaukomas dēļ miljoniem cilvēku visā pasaulē neatgriezeniski zaudējuši redzi, arī – Latvijā.
Sākotnēji šo slimību asociēja tikai ar paaugstināta acu spiediena radītiem redzes nerva bojājumiem. “Attīstoties medicīnai, tomēr ir konstatēts, ka apmēram pusei gadījumu cilvēkam nekad paaugstināts acu spiediens nav bijis un šī atrofija vienalga ir notikusi. Līdz ar to mums vēl joprojām nav skaidrs, kas tad īsti ir glaukoma, kāpēc tas redzes nervs atrofējas,” stāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, profesore Guna Laganovska.
Vienlaikus ir zināms, ka glaukoma attīstās biežāk tiem, kuru pirmās pakāpes radinieki saskārušies ar šo slimību.
“No otras puses, joprojām mēs zinām – ja ir paaugstināts acu spiediens, tādā gadījumā, samazinot šo acu spiedienu, glaukoma progresē lēnāk,” skaidroja profesore Laganovska.
Slimība ir ļoti viltīga, tā var noritēt bez jebkādiem simptomiem, it īpaši jauniem cilvēkiem. Tādēļ Latvijas vadošie acu ārsti aicina ikvienu, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu, ieplānot vizīti pie oftalmologa, jo glaukomas atklāšana agrīnā stadijā ir garants, ka redzi izdosies saglabāt līdz pat mūža nogalei.
“Cilvēki 40 gados vēl īsti neaizdomājas par to, ka viņiem varētu būt glaukoma. Bet, ņemot vērā to, ka cilvēka vecums ir viens no glaukomas riska faktoriem un ka pēc 40 gadu vecuma parādās pirmie glaukomas pacienti, mēs tomēr rekomendējam pacientiem pēc 40 gadu vecuma arī sākt regulāri novēroties pie acu ārsta, lai šo slimību atklātu,” stāstīja Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Neārstētas glaukomas dēļ pacientiem var būt grūtības pārvietoties telpā, viņi bieži var nepamanīt blakus esošus objektus, ieskriet durvju stenderē, nepamanīt trepes, skaidro mediķi. Turklāt tās gala stadijā iestājas pilnīgs un neatgriezenisks redzes zudums, kuru atjaunot nav mediķu spēkos.
“Cilvēkam ir apmēram viens miljons redzes nervu šķiedru, un šīs redzes nervu šķiedras pa vienai tā kā atrofējas. Principā, kamēr nav gājusi bojā puse no cilvēka nervu šķiedrām, cilvēkam nav nekādu simptomu. Bet, kad parādās šie simptomi, tas nozīmē, ka šis bojājums jau ir diezgan tālu aizgājis,” skaidroja profesore Laganovska.
Spiediena mērīšana acīs nav ikdienišķs, bet nav arī sāpīgs process. Tas notiek pāris sekunžu laikā.
“Pacientiem ir rūpīgi jānovērojas pie acu ārsta. Tur jāmēra acu spiediens, jāmēra radzenes biezums, jānosaka redzes lauka izmeklējums, un ar papildus redzes lauka izmeklēšanas metodēm mēs varam noteikt redzes nerva šķiedru slāni un tīklenes ganglionāro šūnu slāni,” skaidroja oftalmologs Vanags.
Laicīgi atklātu glaukomas saslimšanu ārstē ar spiedienu mazinošiem acu pilieniem. Tomēr, ja tie vairs nelīdz, cilvēka acīm palīdz operāciju zālē.
“Glaukomu tas neizārstē. Tas pagarinās, teiksim, to laiku, kamēr pacients ir spējīgs vēl redzēt,” sacīja Vanags.
“Ja, piemēram, ir radusies tāda situācija, kad jau visas nervu šķiedras ir aizgājušas bojā un cilvēks jau pat īsti nejūt gaismu, tad mēs arī diemžēl neko citu nevaram darīt kā noformēt invaliditāti un principā šim pacientam ir tāds liktenis, ka viņu vedīs aiz rokas,” atzina profesore Laganovska.
Latvijā katru gadu oftalmologu redzeslokā nonāk vismaz 150 pacientu, kuri neatgriezeniski zaudējuši redzi, jo nav laicīgi vērsušies pie acu ārsta, cerot, ka redzes problēmas pāries pašas. Tāpēc mediķi aicina cilvēkus, kuri nav sasnieguši 60 gadu vecumu, sava acu gaišuma labad acu ārstu apmeklēt reizi divos gados, pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā, jo laicīgi atklātu redzes nervu bojājumu var apturēt.
