Attālinātā darba ietekme uz redzi
Attālinātais darbs bieži vien tiek veikts pie datora ekrāna, un tam ir vistiešākā saistībā ar redzi, tāpēc acu ārste Anda Balgalve uzsvēra, ka svarīgākais, kas būtu jāievēro, strādājot attālināti, ir darba vides iekārtošana.
Arī ilgstoša skatīšanās monitorā acīm rada tuvuma slodzi, ko ārste salīdzināja ar pastaigu parkā vai gājienu ar smagu mugursomu. Līdzīgi ir ar acīm. "Taču, ja cilvēkam ir sūdzības, jāpārbaudās pie speciālista," norādīja Balgalve.
"Mums būtu jātaisa biežas un īsas pauzītes. Apmēram ik pa 20 minūtēm trīs reizes stundā jāpaceļ acis no monitora, jāpaskatās tālumā vai pa logu un jāveic trīs vienkāršas darbības – jāatslābina acis, jāizgroza, intensīvi jāsamirkšķina un strādājam tālāk," norādīja Balgalve.
"Jebkura fiziskā slodze, kas uzlabo mūsu veselības stāvokli, uzlabos arī acu funkcionālo stāvokli," skaidroja Balgalve.
Jānodrošina regularitāte
Arī kustībai un spējai uzturēties ārpus telpām ir liela saistība ar redzi un vadošajām maņām. Fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks teica, ka cilvēkam ārpus telpām jāuzturas vismaz divarpus stundas, jo cilvēkiem ir svarīgs dabiskās gaismas apjoms un tas, kāda spektra gaismu redzam. Šie aspekti ir cieši saistīti ar smadzeņu miega un nomoda ritmiem.
Darba kvalitāte būs saistīta arī ar kopējo veikstspēju. Lai motivētu sevi izkustēties, pēc Radičuka pieredzes, ļoti stiprs palīgs cilvēka dzīvē ir otrs cilvēks. Ja gribas izkustēties pie monitora, palīdzēt var regularitāte.
Radičuks kā vienu no pamatlietām skaidroja: "Ja šobrīd sēžam, piecelšanās un vertikāla stāvokļa nodrošināšana un pastaiga telpā būs saistīta ar koordināciju un līdzsvaru."
"Mēs esam aizmirsuši prasību par vairāk vai mazāk organizētu dienas režīmu. Tas organizē pašdisciplīnu," sacīja Andžāne.
Ieteikumi, strādājot attālināti
Reizēm cilvēki sava darba nozīmi pārvērtē. Ārste psihoterapeite Gunta Andžāne, norādīja, ka, ievērojot principu – no 24 stundām diennaktī astoņas stundas atvēlot miegam, astoņas darbam un atlikušās 8 stundas sev, varam cerēt, ka esam ieguldījuši savā veselībā pietiekoši daudz un varam runāt par sevis mīlēšanu, par fiziskā un psiholoģiskā balansu."
"Sliktākā sporta nodarbība ir tā, kura nav notikusi. Ejam ārā vai darbojamies telpā, bet darbojamies," norādīja Radičuks.
Savukārt pārgājienu cienītājiem, skrējējiem un nūjotājiem, Radičuks ieteica apmeklēt dabas takas vai skaistus maršrutus savas dzīves vietas tuvumā.
