"Tad, kad mēs esam mazi, mūsos tiek ielikts viss, kas mēs būsim. Otrā iespēja ir pusaudžu vecums, kad sākas pubertitāte. Tas ir saistīts ar to, kā attīstās smadzenes. Pirmoreiz mums svarīgi kļūst arī citi cilvēki ārpus ģimenes. Parastos gadījumos pusaudži sāk vairs tik daudz nerunāt ar vecākiem, viņi paliek dumpinieciski, viņi cērt durvis ciet,” stāstīja Sakss Konstantinovs.
"Dod pieci! 2020", seko līdzi tiešraidei!
Labdarības maratons "Dod pieci!" 152 stundu garā tiešraidē šogad vāca līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Minimālais ziedojums 5 eiro palīdz stundu būt drošībā cilvēkam, kurš bēg no fiziskas, emocionālas vai ekonomiskas vardarbības.
Ziedot ar dziesmu iespējams līdz 10. janvārim labdarības maratona mājaslapā dodpieci.lv.
Ja saskaries ar vardarbību ģimenē, palīdzības pieteikuma anketu iespējams aizpildīt "Dod pieci! 2020" mājaslapā.
Vēršot uzmanību uz riska faktoriem pusaudžu vecumā, speciālists atklāja, ka pusaudža vecumam ir liela nozīme cilvēka mentālās veselības izveides procesā:
"Es minēju, ka pusaudžu vecums ir otrās iespējas laiks, bet tas ir ļoti jūtīgs arī pret negatīvām lietām.
Ja šajā vecumā mēs palaižam garām tās iespējas, mēs palaižam garām attiecību veidošanu, vai attiecības mums ir traumatiskas, diemžēl tas ir arī vecums, kurā izveidojas apmēram 70 procentu visu mentālo problēmu, kas jebkad cilvēkam var sākties. Tās sākas pusaudžu vai agrā jaunības vecumā. Tas ir jūtīgs, iespēju pilns, bet riskants laiks.”
Pusaudžu vecumā, pēc Konstantinova vārdiem, vissvarīgākais ir veidot attiecības ārpus ģimenes – tās kļūst par svarīgu atspēriena punktu. Psihoterapeits savā darbā ir saskāries ar pusaudžiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē un bieži viņiem iztrūkst šī tik svarīgā posma.
“Protams, mēs esam sociālas būtnes un attiecības priekš mums ir viss. Mēs vairāk vai mazāk dzīvojam tikai attiecībās ar citiem. Kā jau es minēju, pusaudža vecumā svarīgākā lieta ir, ka ir jāizveidojas attiecībām ārpus ģimenes. Un tā ir vēl viena ļoti būtiska lieta, jo reizēm riska ģimenēs pusaudži neizkļūst ārpus ģimenes.
Reizēm dažādu iemeslu dēļ skolā vai citur pret viņiem neizturas labi, vai viņi paši ir noslēgti, viņam šķiet, ka viņu ģimenē ir ārkārtīgs kauns, vai notikums, kas ir jāglabā, un viņš neveido attiecības ārpus ģimenes.
Tā ir ļoti svarīga lieta, lai izveidojas atskaites punkts ārpusē,” skaidroja Sakss Konstantinovs.
Viņš arī atzīmēja, ka katrs cilvēks vardarbīgu pieredzi uztver dažādi: “Vardarbība var izpausties ļoti dažādi. Ir tādi bērni, psihoterapijā tos sauc par ''orhideju bērniem'', viņi ir bērni, kuri lieliski uzplaukst, ir ļoti talantīgi, ja viņi ir piemērotā vidē, kurā viņus apgādā gluži kā orhidejas. Bet savukārt, ja ir lielāki stresi, viņi burtiski iznīkst. Šiem bērniem, piemēram, vardarbīga attieksme būs arī tas, ja uz viņu uzkliegs, pacels balsi. Būs citi bērni, kuri to vispār nedzirdēs, kuri ir pie tā pieraduši, viņu izturības līmenis ir pietiekoši augsts.
Iespēja iedzīvoties grūtībās, kuras pēc tam mūs ietekmēs, tas nebūt nenozīmē, ka mums ir jāiziet cauri ārkārtīgi vardarbīgām pieredzēm,” atzīmēja psihoterapeits.
Pusaudžu vecuma specifika esot tāda, ka viņi lietas dara zināmas ar savu uzvedību. Lai arī psihoterapijā daudzi pusaudži atzīst, ka vecāki ar viņiem nerunā, viņus nesaprot vai ar viņiem pavada mazāk laika, kā gribētos, viņi reti to dara zināmu ģimenē.
“Reizēm kopīgas aktivitātes ir labākais veids, lai šīs attiecības uzturētu. Starp citu, ir tādi pētījumi, kas rāda, ka pusaudžu vecumā vislabākā ģimenes aktivitāte ir kopīga ēšana,” atzīmēja Sakss Konstantinovs.
KONTEKSTS
Sešu gadu laikā labdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti kopumā 1,3 miljoni eiro. Katru gadu šī akcija aktualizē kādu Latvijas sabiedrībā nozīmīgu tēmu. Šogad ziedojumi tiek novirzīti atbalstam cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Iepriekšējos gados ziedots senioriem, speciālo asistentu nodrošināšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, atbalstam ar vēzi slimajiem pacientiem, bērniem, kas palikuši bez vecākiem, jaunajiem vecākiem un neārstējami slimiem cilvēkiem.
