Sadaļas Sadaļas

4. studija

Dzīvoklis «jaunajā projektā»: ūdens gāžas no griestiem, bet vainīgo nav!

4. studija

Dūmu mutuļi pār Juglu - ir vai nav kaitīgi?

Vai mūsdienās drīkst laizīt lāstekas un ēst sniegu?

«4. studija» eksperimentē: Kuras lāstekas un sniegu drīkst ēst?

Bērni mēdz grauzt lāstekas, savukārt pieaugušie reizēm nesmādē uz mēles noķert kādu sniegpārslu, taču - kas tad īsti slēpjas šajā sasalušajā ūdenī?

Skaistās un garās lāstekas ir vilinājušas ikvienu bērnu, un, šķiet, reti kurš nav nogaršojis sniegu. Piemēram, Rīgas ielās sastaptie cilvēki atzina, ka, viņuprāt, sniegu ēst ir bīstami, bet dzīvē viss ir jāizmēģina.

Latvijas Televīzijas raidījums „4.studija” nolēma veikt eksperimentu, lai pārbaudītu, kuru sniegu un lāstekas drīkst ziemā nogaršot. Raidījuma žurnālists Ralfs Šēniņš paņēma paraugus no vizuāli tīra sniega un netīra pilsētas sniega, kā arī no pilošām jumta  lāstekām un aiznesa tos uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "Bior".

Īpašu kritēriju sniega un lāsteku piesārņojumam nav, tomēr sasalušā ūdens kvalitāti ir iespējams salīdzināt ar dzeramā ūdens standartiem. Lai redzētu, vai ūdenī ir kādas baktērijas, analīžu veikšana prasa gandrīz nedēļu.

Sniegā, kurš bija apzīmēts kā netīrs, „Bior” atrada gan zarnu nūjiņu grupas baktērijas, gan daudzus desmitus tūkstošu dažnedažādu baktēriju, kuras liecina, ka šis sniegs nav tīrs.

Savukārt tīrais sniegs un lāsteka precīzi atbilst dzeramā ūdens normām, to var droši ēst no tāda viedokļa, ka nesatur kaitīgās baktērijas.

Tomēr „Bior” direktores vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa gan nerekomendē sniegu ēst vispār.

„Netīrais sniegs var saturēt patogēnas baktērijas un var būt tā, ka, ēdot kaut nedaudz sniega, var saslimt,” skaidroja Valciņa.

Vai pilsētas lāstekas varētu būt baktērijām piesārņotākas nekā laukos? Valciņa skaidroja, ka tam neesot lielas nozīmes, kur sniegs snidzis.

„Runājot par mikrobioloģisko piesārņojumu gan sniegam, gan lāstekām, ir mazāka nozīme tam, kur tas ir - pilsētā vai mežā, bet runājot par šīm baktērijām, kas var uzreiz izraisīt kaut kādas sekas cilvēka veselībai, tad tās lielākoties pa gaisu tik brīvi nelidinās,” norādīja Valciņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt