Centrā skaidroja, ka agrīnas intervences programma ir efektīva ārstēšanas metode šizofrēniskā spektra psihotisku traucējumu sākumstadijā, kad piedzīvota pirmā psihoze. Tas ir vienīgais ārstēšanas veids, kas šādiem pacientiem nodrošina sekundāru profilaksi un pozitīvi stabilizē psihiskās veselības stāvokli.
Tā kā psihozes epizodes, tām atkārtojoties, rada augstu risku slimības paasinājumam un pāriešanai hroniskā fāzē, agrīnas intervences programma ir labākais un rezultatīvākais veids šizofrēnijas pacienta slimības simptomu kontrolē un remisijas sasniegšanā, norādīja RPNC.
Intervences programma turpinās sešus mēnešus un ietver ambulatori īstenotu pacienta psihiskās veselības aprūpi ar speciālistu komandas aktīvu iesaisti jau 2–3 nedēļu laikā pēc tam, kad pacients izrakstījies no slimnīcas.
Pamatojoties uz noteiktām vadlīnijām, komanda turpmāk koordinē pacienta ceļu uz veseļošanos, nodrošina balsta terapiju – motivē turpināt pareizi lietot nepieciešamos medikamentus, seko līdzi to iedarbības rezultātam, ārstēšanās gaitai un efektivitātei, nodrošina psihosociālās intervences, sniedz psihoemocionālo atbalstu pacientam un viņa ģimenei, rūpējas, lai pacients būtu līdzdarbīgs ārstniecības procesā, kas ir pamats labākai atveseļošanās prognozei un patstāvīgas dzīves veidošanai.
Centrā šo programmu vadīs RPNC Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, medicīnas zinātņu doktore, psihiatre Liene Sīle, kura norādīja, ka programmas izveide sākta pirms septiņiem gadiem un nu tapusi valsts apmaksāta pilotprogramma.
"Agrīnas intervences mērķis ir palielināt pacienta paša līdzestību slimības ārstēšanas procesā, tās izpratni un pieņemšanu. Intervence – tā ir cīņa par cilvēka neatkarīgu dzīvi, neskatoties uz saslimšanu ar psihotiskajiem traucējumiem, nozīmīgs atbalsts, lai viņā uzplauktu optimisms, kas veicina labvēlīgāku nākotnes prognozi. Intervences programma sevī iekļauj arī psihoemocionālo atbalstu gan pacientam, gan arī viņa ģimenei."
RPNC Agrīnas intervences komandu veidos pieci speciālisti: psihiatre Sandra Čivčiša-Blūzma, kura nodrošina ārstniecību; aprūpes koordinators Mihails Zagorskis, kurš kļūst par uzticības personu, lai palīdzētu katram pacientam izpildīt individuālo ārstēšanas plānu, un nodrošina komandas sadarbību ar pacientu un viņa ģimeni; māsa Ineta Sipova, kas rūpējas par psihoizglītošanu un psihoemocionālo atbalstu; mūzikas terapeite Inese Paiča, kura īsteno komandas psihosociālās intervences, lai palīdzētu pacientam savu stāvokli pieņemt bez nosodījuma, apzināties to un sev pieņemamā veidā iesaistīties ārstniecības procesā; kā arī komandas vadītāja Dr. med. Liene Sīle.
Par savu mājvietu agrīnas intervences programma ir atradusi RPNC Ambulatorās nodaļas telpas Tvaika ielā 2.
RPNC skaidroja – lai arī agrīnās intervences programma nav jauns šizofrēnijas ārstniecības princips, jo pirmās agrīnas intervences komandas ap 1994. gadu veidotas Austrālijā, tomēr tā īstenošanai Latvijā bija nepieciešami septiņi gadi.
Dr. med. Liene Sīle AIP pieejas izpēti veica, strādājot Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, un ar iegūtajiem pozitīvajiem rezultātiem un programmas pielāgošanu Latvijas veselības aprūpes sistēmas prasībām to pamatoja savā promocijas darbā, kas tika aizstāvēts 2022. gadā.
Rezultāti liecināja, ka pacienti, kuri ārstējās šizofrēnijas agrīnas intervences grupā, bija labāk motivēti un 6,35 reizes retāk pārtrauca medikamentu lietošanu nekā tie, kuri ārstējās ierastajā veidā. Programmā iesaistītie tika retāk atkārtoti stacionēti, un viņiem retāk piešķirta invaliditāte saistībā ar psihotiskajiem traucējumiem. Tika secināts arī, ka liela nozīme ir pacienta ģimenes izglītošanai un iesaistīšanai ārstniecības procesa nodrošināšanā, tās iedrošinājums un emocionālais atbalsts.
RPNC arī norādīja, ka liels atbalsts pētījuma realizēšanai un praksei bija Veselības ministrijai, Rīgas Stradiņa Universitātei, Nacionālajam veselības dienestam un Latvijas Psihiatru asociācijai.
