4. studija

Kāpēc pansionātā, kas izmaksā ap 2000 eiro mēnesī, pašiem jāpērk higiēnas preces?

4. studija

Ceturtā studija

Kāpēc, gaidot valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību, nākas zaudēt darbu?

Darbinieks mēnešiem gaida valsts apmaksātu operāciju; darba devējs viņu tikmēr atlaiž

Cerot uz valsts apmaksātajām vizītēm pie ārsta vai operācijām, cilvēki Latvijā nereti spiesti gaidīt rindā ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem. Pie Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" vērsās Vilmārs, kuram no darba nespējas lapas sākuma līdz ārstēšanās brīdim bija pagājuši gandrīz četri mēneši. Lai pēc sešiem mēnešiem nepārtrauktas darba nespējas to vēl pagarinātu, ir jāiziet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, bet tajā pašā laikā likumdošana darba devējam vairs neliek šķēršļus, lai šo cilvēku no darba atbrīvotu.

Vilmāram, kurš ilgus gadus strādājis par autovadītāju ekspeditoru, sākušās nepanesamas muguras sāpes.

"12 gadu laikā iedzīvojos abpusējā mugurkaula stenozē, kā rezultātā sāka atteikt kājas," stāstīja vīrietis.

Lai nenokļūtu ratiņkrēslā, steidzami nācās vērsties pie dažādiem speciālistiem, līdz tika atrasts īstais dakteris, kurš ar Vilmāra muguras problēmām tika galā, veicot operāciju. Tomēr laiks, lai līdz tai nokļūtu, bijis diezgan ilgs. Kā atminējās Vilmārs, oktobrī viņš varējis pierakstīties ārsta konsultācijai marta beigās.

Par laimi, kādam pacientam atsakoties no plānotās operācijas, Vilmārs pie operācijas ticis agrāk, tomēr sekojis ilgs atveseļošanās periods, kas beidzies ar darba devēja atteikumu turpināt darba attiecības.

"Līdz operācijai bija pagājuši jau trīsarpus mēneši, gandrīz četri. Tālāk – nedēļa slimnīcā, tie jau ir četri mēneši," skaidroja Vilmārs. "Pusgads pagāja 3. aprīlī, līdz ar to arī aktivizējās darba devēji, kas man piezvanīja un pajautāja – cik tu ilgi slimosi, jo mums nav izdevīgi tevi turēt kā darbinieku, kas tik ilgi nav spējīgs strādāt."

Vai ilgstoši slimojošo darbinieku var atlaist?

Valsts darba inspekcijas (VDI) Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa norādīja: "Ja tas ir vairāk nekā seši mēneši vai arī gads trīs gadu periodā, tad darba devējam ir šīs tiesības uzteikt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku. Uzteikt darba tiesiskās attiecības vai neuzteikt, šis lēmums ir jāpieņem pašam darba devējam, jo ir jāsaprot, ka tajos gadījumos, ja arī darbinieks slimo, ir iespējams pieņemt uz darbinieku prombūtnes laiku darbā aizvietotājus."

Vilmārs ir neizpratnē – ko iesākt, ja ārstniecības iestādēs izveidojušās tik garas rindas, kurās gaidot jāizmanto slimības lapa, jo strādāt nav iespējams? Ne jau viņš Latvijā vienīgais nonācis situācijā, kad darba devējam vairs nav izdevīgi paturēt savu darbinieku garo rindu pie valsts apmaksātiem mediķiem dēļ.

Par to trauksmi ceļ arī paši mediķi. Kā atzina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība),

tāda situācija Latvijā nav bijusi kopš 90. gadiem: rindas pie ārstiem ilgst mēnešiem, bet, piemēram, uz valsts apmaksātu kodolmagnētisko rezonansi esot rindā jāgaida pat divi gadi. 

Valsts finansējumu veselībai vērtē kā katastrofālu

Veselības ministrijā (VM) apstiprināja, ka nepietiekamais finansējums ietekmē rindas.

VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka veselības nozare nesaņem pietiekamu finansējumu: "Veselības nozare ilgstoši nav bijusi līdz galam finansēta. Ja mēs skatāmies tieši uz 2023. gadu, tad šogad papildus tika piešķirti 85,5 miljoni, bet, ja salīdzinām ar vajadzību apjomu, kāds bija paredzēts sabiedrības veselības pamatnostādnēm līdz 2023. gadam, tad tur bija 300 miljoni."

Arī Kozlovska uzsvēra – valsts finansējums veselībai tiešām ir katastrofāls un kā valsts apmaksāti pakalpojumi iespējami tikai trīs izmeklējumi vai trīs konsultācijas dienā. 

"Pārējā laikā speciālists iet privātās iestādēs, jo nauda viņam jāpelna. Tajā pašā laikā tie pacienti, kuri var samaksāt privāti, tie to mēģina arī darīt," teica Kozlovska.

Situācija valsts varas gaiteņos gan šobrīd tiekot risināta.

"Mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā gan no finanšu ministra, gan arī no premjerministra, ka runa ir aptuveni par 140 miljoniem eiro, kas ir pietiekami ievērojama summa, lai spētu risināt tās problēmas, kas šobrīd ir radušās saistībā ar ārkārtīgi lielo inflāciju kopš pagājušā gada, kas ir novērojama, protams, arī veselības sektorā," informēja Šneiders.

Kā pastāstīja Kozlovska, starp Eiropas Savienības valstīm valsts finansējuma ziņā Latvija atrodas zem Rumānijas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vidū nekad neesot valdījis tik pesimistisks noskaņojums. Taču visvairāk cieš pacienti.

"Mani mierināja – ļoti daudzi gaida daudz ilgāk. Un tad rodas jautājums – ko viņi dara?" pauda Vilmārs. "Un arī šajā gadījumā tā operācija bija jāveic diezgan steidzami, jo, ja es šāds staigātu vismaz gadu un mocītos, tad atteiktos nervi, visi būtu nospiesti. Es tiešām paliktu par invalīdu bez kājām; dzīvs cilvēks, pēc tam varbūt "atremontēts", bet nevienam nevajadzīgs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti