Multiplā skleroze ir maskēta neiroloģiska saslimšana. Tā ir viena no visbiežāk sastopamajām centrālās nervu sistēmas (smadzeņu un muguras smadzeņu) slimībām. Biežākie slimības simptomi ir pēctraucējumi – redzes asuma zudums vienā acī, tirpums, kas var rasties rokā vai kājā vienā ķermeņa pusē, galvas reiboņi un redzes dubultošanās.
Multiplās sklerozes biežākie simptomi:
- grūtības noturēt līdzsvaru,
- muskuļu stīvums,
- nejūtīgums, tirpšana vai vājuma sajūta ekstremitātēs,
- galvas reibonis,
- izteikts nogurums,
- miglaina redze, dubultošanās, šķielēšana.
Flintere-Flinte norādīja, ka Latvijā ir uzlabojušās multiplās sklerozes diagnosticēšanas iespējas. "Galvenā metode, kā konstatēt multiplo sklerozi, ir magnētiskā rezonanse, kas Latvijā ir pieejama diezgan labā līmenī," norādīja neiroloģe. Lai arī multiplā skleroze ir hroniska slimība, ko pilnībā izārstēt nevar, tās palēnināšanai ir radītas efektīvas zāles, kas var aizkavēt slimības attīstību un būtiski pagarināt pacienta pilnvērtīgu dzīves laiku.
Pateicoties terapijai, slimības norisi ir iespējams mainīt, turklāt, kā vērtēja neiroloģe, multiplās sklerozes pacientiem ir pieejams plašs valsts atbalsts – jaunas, modernas un efektīvas zāles.
Šīs slimības gaita katram ir individuāla, un svarīgi to ārstēt agrīni.
Lai gan vienota reģistra nav, neiroloģe norādīja, ka Latvijā pašlaik ir aptuveni 2500, 2700 multiplās sklerozes pacientu, un ar katru gadu slimnieku skaits pieaug. Flintere-Flinte pieļāva, ka slimība biežāk tiek atklāta tāpēc, ka cilvēki "ieklausās sevī" un sūdzību gadījumā dodas pie ģimenes ārsta, kurš pacientu tālāk nosūta uz izmeklējumu.
Speciālisti novērtējuši arī to, ka lielāka interese par savu veselību ir tieši jaunajai paaudzei, kura dodas uz pārbaudēm un sūdzību gadījumos apmeklē attiecīgos speciālistus.
Izteikta multiplās sklerozes riska grupa ir jaunas sievietes, pastāstīja neiroloģe. Lai gan konstatēti arī ģimenes anamnēzes gadījumi, kad ar multiplo sklerozi slimo vairāki cilvēki vienā ģimenē, ģenētiski pārmantojama šī slimība nav, norādīja neiroloģe.
Kā norāda multiplās sklerozes pacientu biedrība "Mana MS", daļai pacientu slimība tiek diagnosticēta vecumā no 20 līdz 40 gadiem, un pacientu vidējais vecums ir 29 gadi. Sievietēm multiplo sklerozi diagnosticē divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešiem.
Pasaulē kopumā ar multiplo sklerozi nākas sadzīvot ap 2,8 miljoniem cilvēku.
Lai izvairītos no slimības attīstības, neiroloģe ieteica nesmēķēt, uzturēt pietiekoši augstu D vitamīna līmeni asinīs, kustēties, neaizmirst par pilnvērtīgu miegu un neiedzīvoties stresā.
"Pasaules multiplās sklerozes dienas sauklis ir "Es savienojos. Mēs savienojamies" ar mērķi savā starpā apvienot multiplās sklerozes pacientus, savienot pacientus ar sabiedrību un atbalsta personām, pacientus ar labākajām ārstēšanas iespējām, lai radītu pozitīvas pārmaiņas multiplās sklerozes pacientu dzīvē," norādīja pacientu biedrība "Mana MS". "Tāpat šajā dienā multiplās sklerozes kopiena vēlas atgādināt visai sabiedrībai, ka multiplās sklerozes pacienti joprojām ikdienā cīnās ar sociālajām barjerām un aizspriedumiem, kas viņiem liek justies vientuļiem un nesaprastiem."
