ĪSUMĀ:
- Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku ar sirds mazspēju; daudzi pat nenojauš par savu diagnozi.
- Šī slimība zināmā mērā ir nolaidība, līdz diagnozei varēja nenonākt.
- Riska faktori: neārstēts augsts asinsspiediens, palielināts svars un aptaukošanās, cukura diabēts, augsts holesterīns.
- Ārste: Cik var par to runāt? Ieklausieties un padomājiet!
- Svarīgi ieaudzināt bērniem trīs galvenās lietas: ēst veselīgi, kustēties, nesmēķēt.
- Ārste: Ja visi šie faktori ievēroti jau no bērnības, – nu kāda sirds mazspēja?
- Īpaša uzmanība dzīvesveidam jāpievērš cilvēkiem, kuriem fonā ir citas saslimšanas.
- Svarīga nozīme arī veselības pārbaudēm ik gadu.
- Noteikti pie ārsta jāvēršas, ja ir spiedošas sāpes krūtīs, tūska, elpas trūkums, nespēja veikt ikdienas pienākumus, lielāks nogurums.
Sirds mazspēja ir sekas laikus nediagnosticētai vai neārstētai sirds asinsvadu sistēmas slimībai. Tā ir vairāk izplatīta starp gados vecākiem ļaudīm, bet tās attīstība var sākties jau diezgan agrīnā vecumā, stāstīja biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
"Nav precīzu datu, bet tiek lēsts, ka Latvijā tie varētu būt vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, kuriem ir sirds mazspēja, bet tas, kas ir zināms gan no novērojumiem Latvijā, gan datiem pasaulē, ir, ka daudzi nemaz nezina un nenojauš, ka viņiem iespējams šī diagnoze jau ir. Ir ārkārtīgi svarīgi to laicīgi atklāt, jo pateicoties mūsdienu medicīnai ir iespējams diezgan sekmīgi to ārstēt," norādīja Mauriņa.
"Sirds mazspējas diagnoze zināmā mērā ir tāda, ja tā var teikt, nokavēta lieta un nolaidība, jo, ja saglābtu visu, kas ir pirms tam, – tas nozīmē visus riska faktorus, – kas ir sirds mazspējai un sirds slimībām vispār, tad līdz šai diagnozei vispār nav jānonāk," uzsvēra Mintāle.
Profesore norādīja, ka par spīti visiem mūsdienu ārstēšanas paņēmieniem un medikamentiem diagnoze ir ļoti nepatīkama un grūti ārstējama, tāpēc, pirmkārt, līdz tai būtu jācenšas nenonākt, rūpējoties par savu veselību.
"Līdz tam ir visi slimību riska faktori, par ko esam runājuši vairākkārt, un ļoti gribētos par to runāt vēl un vēl, bet, no otras puses, jāsaka – cik var par to runāt? Jo tas tikai un vienīgi draudzējas ar cilvēka saprātu – saudzēt sevi, mīlēt sevi un līdz ar to pieskatīt sevi visādu riska faktoru jomā. Tas ir, pirmkārt, augsts asinsspiediens, kas neārstēts noved pie sirds mazspējas. Otrkārt, palielināts svars un īpaši aptaukošanās, treškārt, cukura diabēts, augsts holesterīns. Mēs to visu laiku arī esam runājuši; ieklausieties un padomājiet!" aicināja Mintāle.
Īpaši profesore uzsvēra vajadzību ieaudzināt bērnos, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību, ka brīnumi nenotiek – ja veselībā neiegulda, rezultāti var būt dažādi. Trīs galvenās lietas, ko akcentēja Mintāle – jāēd veselīgi, jākustas un nedrīkst smēķēt.
"Visi ļoti labprāt skaļā balsi saka, ka zina, kā ir ēst veselīgi, bet varbūt kādreiz ir jāapsēžas un tomēr jāpadomā, kā tas ir, jāparevidē savs ledusskapis vai savu lielveikala ratu saturs, – vai tiešām tas ir veselīgi. Otrkārt, ir jākustas, par to vispār nav šaubu. Treškārt, nevajadzētu smēķēt, vispār par to nav jādomā, un šeit nav runas un pielaides nekādiem smēķēšanas veidiem," uzsvēra Mintāle.
Īpaša uzmanība savam dzīvesveidam jāpievērš tiem cilvēkiem, kuriem jau fonā ir kādas citas saslimšanas – jebkura blakusslimība ģeometriskā progresijā pasliktina pamata diagnozi, īpaši, ja tā ir sirds un asinsvadu slimība, jo asinsvadi mūsu ķermenī ir visur.
"Ja visi šie faktori tiek ievēroti jau no bērnības, – nu kāda sirds mazspēja? Par to nevienam tad nav jārunā. Bet tas ir jāievēro visas dzīves garumā. Ja bērns ir atbildīgs jau no paša sākuma un saprot, ko tas nozīmē viņam, ko tas nozīmē viņa apkārtējiem, tad kreņķu ir daudz mazāk," viņa piebilda.
Vienlaikus pat tad, ja šķiet, ka dzīvesveids ir ārkārtīgi veselīgs, tas neizslēdz nepieciešamību reizi gadā veikt veselības pārbaudes.
"Pirmā lieta, ko mēs aicinām darīt, – vērsties pa sava ģimenes ārsta, un ne tad, kad kaut kas jau ir noticis, bet arī tīri profilaktiski. Reizi gadā visiem Latvijas iedzīvotājiem pienākas profilaktiskās apskates, kurās ietilpst arī dažādas veselības pārbaudes un analīzes. Tā ir lieta numur viens, ko katrs var izdarīt, negaidot, kad kaut kas notiek," uzsvēra Mauriņa.
Savukārt sirds mazspējas pazīmes, pēc kuru pamanīšanas noteikti jāvēršas pie ārsta, ir spiedošas sāpes krūtīs, tūska, elpas trūkums, nespēja veikt ikdienas pienākumus, lielāks nogurums.
"Tās ir lietas, kas varētu liecināt gan par sirds mazspēju, gan, protams, arī par citām slimībām. Tās vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu, lai saprastu, kādi būtu tie nākamie soļi un izmeklējumi, kas būtu nepieciešami," sacīja Mauriņa, norādot, ka arī sirds mazspējas diagnostika ir krietni uzlabojusies, ja salīdzina ar laiku pirms 10 vai 20 gadiem.
