Pārkinsona slimība ir ilgstoša. Tai izteikti raksturīgi trīs simptomi – trīce, kas raksturīga tieši miera stāvoklī, piemēram, rokām atrodoties cilvēka klēpī vai brīvi stāvot uz galda, muskuļu stīvums jeb muskuļu rigiditāte, kā arī bradikinēzija, kas ir kusību lēnīgums. "Ja ir visi šie trīs simptomi, mēs varam domāt par to, ka pacientam, iespējams, ir Pārkinsona slimība," norādīja Ziemele. Šīm izpausmēm var būt arī citi iemesli, piemēram, tās var būt medikamentu baknes.
Pārkinsona slimība ir otrā biežākā neirodeģeneratīvā saslimšana pasaulē.
Pirmajā vietā ir Alcheimera slimība, kas saistāma ar citiem kognitīviem simptomiem un atmiņas traucējumiem. Savukārt Pārkinsona slimību izraisa nervu šūnu deģenerācija galvas smadzenēs, tomēr diskusijas un pētījumi par to, kā un kāpēc šī nervu šūnu deģenerācija sākas, joprojām turpinās.
Kā norādīja Ziemele, reizēm šī slimība var būt ģenētiski determinēta, bet lielākoties Pārkinsona slimībai ir idiopātiska izcelsme, kas nozīmē, ka tā ir attīstījusies pati par sevi bez viena konkrēta redzama iemesla.
"Ir atklāti dažādi riska faktori, tostarp, piemēram, cilvēka ilgstoša strādāšana ar pesticīdiem un citi, bet pārliecinošu izraisošo faktoru joprojām nav," paskaidroja neiroloģe.
Pārkinsona slimība ir ārstējama, bet ne pilnībā.
"Patiesībā simptomi parādās tikai tad, kad jau vairāk nekā puse no konkrētajām nervu šūnām aizgājusi bojā," pastāstīja Ziemele,
norādot, ka, lietojot konkrētus medicīniskos preparātus, cilvēks var dzīvot "ļoti labu dzīvi".
To, cik izteikti strauji slimība progresēs, uzreiz pateikt nevar, jo tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka un dažādiem faktoriem, pastāstīja neiroloģe.
Novērst Pārkinsona slimību palīdz arī dažādas nemedikamentozas ārstēšanas metodes. "Ļoti svarīga ir fizioterapija, aktīvs dzīvesveids. Pārkinsona slimība ir biežāk sastopama vecāka gadagājuma cilvēkiem, tomēr iespējama arī jaunākiem cilvēkiem, kuri vēl nav sasnieguši 50 gadu vecumu," atklāja Ziemele.
Īpaši jaunām populācijām Pārkinsona slimība sastopama tad, kad tā ir ģenētiski determinēta, kad ir konkrēts ģenētisks iemesls, kāpēc slimība ir attīstījusies. Idiopātiskā forma ir klasiski sastopama vecākiem cilvēkiem.
Konkrēta profilakse Pārkinsona slimībai īsti nav zināma, turklāt šīs slimības attīstīšanās ir faktoru kopums, kuru pavisam droši ietekmēt nav iespējams. Kā norādīja neiroloģe, lai attālinātu slimības piezagšanos, noteikti par labu nāks aktīvs dzīvesveids.
