Ziemele pastāstīja, ka muskuļu distonijas rezultātā cilvēks ir spiests ieņemt piespiedu pozas vai veikt piespiedu atkārtotas kustības. Muskuļu kontrakcijas distonijas gadījumā ir intermitējošas jeb periodiskas.
Pieaugušo vecumā distonijas visbiežāk skar atsevišķas ķermeņa daļas, no kurām zināmākās ir, piemēram, cervikāla distonija jeb kakla distonija, saukta arī par tortikolu jeb šķībo kaklu. Šo gribai nepakļauto muskuļu kontrakciju dēļ cilvēks ir spiests visu laiku ieņemt pozu, kuras laikā galva ir nedaudz pagriezta uz vienu vai uz otru pusi.
Vēl zināms fokālo distoniju veids ir bleforospazmas – atkārtota, gribai nepakļauta acu plakstiņu aizvēršanās, kas sākotnēji var izskatīties kā pastiprināta mirkšķināšana. Arī tā rodas no gribai nepakļautām muskuļu kontrakcijām, paskaidroja Ziemele.
"Šķiet, ka tā ir reta lieta, bet patiesībā tā nav. Bērnu vecumā distonija biežāk ir ģeneralizēta, kas nozīmē, ka tā skar visu ķermeni," norādīja neiroloģe. "Bērnu vecumā tā vairāk saistās ar dažādām ģenētiskām slimībām, kamēr pieaugušo vecumā tā var attīstīties vienkārši kā izolēta lieta bez jebkādiem zināmiem iemesliem."
Muskuļu distonijas ārstēšana tiek iedalīta vairākās grupās, no kurām viena ir farmokoloģiskā jeb medicīniskā ārstēšana ar dažādiem medikamentiem. Cits veids ir lokālā ārstēšana, kuras laikā galvenokārt izmanto botulīntoksīna injekcijas, norādīja Ziemele, paskaidrojot, ka injekcijas tiek izmantotas, lai atslābinātu gribai nepakļautās muskuļu kontrakcijas.
Smagākos gadījumos ārstēšanai var lietot arī invazīvas metodes. "Ir [iespējama] dziļā smadzeņu stimulācija, bet pieaugušo vecumā ārstēšana lielākoties notiek ar botulīntoksīna injekcijām," norādīja ārste. "Ir konkrēti muskuļi, kas griež galvu konkrētā virzienā. Šajos muskuļos ārsts neirologs var injicēt botulīntoksīnu konkrētās devās, lai kustības pārtrauktos."
Muskuļu distonijas ārstēšana ar injekcijām ir visā pasaulē plaši pazīstama, ilgstoši lietota, un tā ir pirmā izvēles metode. Ziemele pastāstīja, ka šī metode ir efektīva un pēc tās pacientam nav jālieto nekādi citi medikamenti. "Mīnuss ir tas, ka tā [injekcijas] darbojas tikai trīs četrus mēnešus. Attiecīgi, ja pacientiem tā palīdz, tā jāturpina ik pēc trim četriem mēnešiem," ārstēšanas metodi aprakstīja neiroloģe.
