22 zinātniskās institūcijas starptautiskā vērtēšanā saņēmušas zemāko atzīmi

22 zinātniskās institūcijas var gatavoties slēgšanai, apvienošanai vai arī tām vairs nepienāksies valsts nauda, jo šīs iestādes starptautiskie eksperti novērtējuši viszemāk.  Kā atzīst sliktāk novērtētie, problēmas ir zināmas, un tas ir pirmkārt naudas trūkums - citiem jau tagad nav valsts naudas, bet vēl citus plānots apvienot. Slikto vērtējumu atbildīgā ministrija skaidro ar ilgstošo finansiālo knapināšanos, kas novedis pie trūkumiem infrastruktūrā un pētniecībā, un sola vēl vienoties par tālāko stratēģiju.

22 zinātniskie institūti, kas piedalījušies starptautiskajā vērtējumā saņēmuši zemāko atzīmi - "1". Pētījumā teikts, ka šie ir vāji vietējie spēlētāji un būtu jāapsver iestāžu slēgšana. Institūti atrodas Latvijas Universitātes, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē, arī Vidzemes un Ventspils augstskolās, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā un ir arī neatkarīgi institūti kā „Nacionālais botāniskais dārzs” vai Pūres dārzkopības pētījumu centrs. Pūrē skaidro, ka eksperti, lai novērtētu zinātnieku darbību, paši ieradušies nav.

„Viens no jautājumiem bija, kāpēc valstij būtu jāinvestē mūsu uzņēmumā. Atbildējām, ka jau tagad neinvestē un nedomājam, ka tas ir jādara. Varbūt viņiem nepatika mūsu it kā lecīgā atbilde,” saka galvenā pētniece Līga Lepse. Viņa skaidro, ka jau vairākus gadus pētniecības centrs no valsts nav saņēmis bāzes finansējumu un naudu tālākai darbībai meklē ar projektu palīdzību. Tas arī var izskaidrot to, kāpēc starptautisku ekspertu skatījumā Latvijā ir zinātniskās iestādes, kuru līmenis neatbilst Rietumvalstīm, jo arī to finansējums ir krasi atšķirīgs.

Sešas zinātniskās iestādes, kas saņēmušas zemāko vērtējumu piecu punktu skalā, atrodas arī Rīgas Tehniskajā universitātē. Tās prorektors Tālis Juhna skaidro, jau tagad šīm iestādēm valsts nauda netiek tērēta:

„Tas, kas mums rada jautājumus, ir tas, ka sarakstā daži institūti, kas mūsuprāt ir labāki nekā citi, ir saņēmuši tādu pat vērtējumu zinātnes jeb pētniecības kvalitātē. Par attīstības potenciālu liecina tas, cik daudz ir jauno doktoru. Ir situācijas, ka doktoru ir vairāk, bet attīstības potenciāls novērtēts zemu.”

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka ikvienai iestādei, kas slikti novērtēta, ir savi iemesli, kāpēc tā ierindojas vājāko vidū.  Ministrijai būs jāstrādā ar visiem, lai katram gadījumam atrastu attīstības stratēģijas. Iespējams, iestādes ir jāapvieno, citiem vairāk jāmeklē sadarbība ārpus Latvijas robežām. Būtisks ir arī pašvērtējums, ko tās par sevi sniedza. Tāpat arī klupšanas akmens ir gan nesakārtota infrastruktūra, gan arī pētniecības vide. Tomēr tagad ir skaidrs, kādā virzienā meklēt uzlabojumus.

Nākamā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete norāda, ka galvenais zinātnes trūkums ir nepietiekoši atvēlētā nauda. Ar pētījumu viņa vēl sola iepazīties: „Kuriozs, ka Latvijas Humanitāro un sociālo zinātņu institūts strādā Latvijas vajadzībām… tam tā arī jābūt. Tas ir sasniegums, nevis trūkums. Iepazīšos ar metodoloģiju un tad vērtēsim, cik pētījums nozīmīgs Latvijas zinātnes turpmākās attīstības stratēģijai.”

Pētījumā analizēti pieci institūciju darbības gadi. 33 iestādes tika novērtētas uz "3", bet 15 - uz "4" vai "5", kas ir augstākais vērtējums un apzīmē arī to konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti