Ārste skaidroja, ka glaukoma ir progresējoša saslimšana, kas attīstās vairāku gadu laikā un rada izmaiņas redzes nervā. Šīs izmaiņas rodas no paaugstināta acu spiediena, kas acī var parādīties, cilvēkam nemanot, un 10–15 gadu laikā var izraisīt aklumu.
"Kad pirmoreiz pacients atnāk pie acu ārsta un mēs atrodam paaugstinātu acs spiedienu, tas nebūt nenozīmē, ka glaukoma kā bieds ieradusies mūsu dzīvē," uzsvēra Morkāne, paskaidrojot, ka ir jāveic gan redzes lauka izmeklējums, proti, subjektīvi jānosaka, kāds bojājums pacientam ir attīstījies, gan jāpielieto ir specifiskas kompjuterizētas metodes, kas palīdz izvērtēt, kāds ir redzes nerva organiskais vai reālais bojājums acī iekšā.
"Tādā veidā vairākas reizes pusgadā vai varbūt gadā, veicot šos izmeklējumus, plus skatoties gan uz pacienta redzi, redzes regresiju, uz spiedienu un tā attīstību, mēs varam izvērtēt, vai ir šī glaukoma un kādā pakāpē esam to noķēruši," norādīja acu ārste.
Pacienti nereti piedzīvo acu sāpes, acs papildu asarošanu, bet tās diemžēl ir ļoti viltīgas pazīmes, kas ne vienmēr aizved līdz acu ārstam, tāpēc glaukomu visbiežāk tomēr diagnosticē nejaušās pārbaudēs, regulārās acu ārsta apskatēs.
Morkāne skaidroja, ka glaukomas izmaiņas primāri cilvēks nemaz nejūt, un ļoti bieži pacienti atnāk, kad glaukoma vienu aci jau ir padarījusi praktiski pusaklu.
"Tāpēc tajā brīdī mēs ķeramies klāt, lai glābtu ne tikai to actiņu, kas ir ļoti nopietni cietusi, bet ārstētu un profilaktiski pasargātu arī otru aci,"
viņa norādīja.
Kā primārā ārstēšanas metode glaukomai ir acu pilienu pilināšana. Tas ir jādara regulāri pēc acu ārsta nozīmētas metodes – vai nu reizi, vai visbiežāk divas reizes dienā. Ja ar vienu medikamentu nepalīdz, tad visbiežāk šie medikamenti tiek kombinēti.
Mūsdienās ir attīstījusies arī lāzerterapija glaukomai. Par to ar ārstu jākonsultējas individuāli, bet lāzerterapiju visbiežāk pielieto pie nesen diagnosticētas un ne pārāk ielaistas glaukomas.
"Savukārt, ja glaukoma ir absolūti nekontrolējama un mēs nekādā veidā tai vairs nevaram palīdzēt ar iepriekš minētajām metodēm, tad ir laiks ķerties pie ķirurģijas, kas ir ļoti nopietna, nereti ne pārāk saudzīga, bet glābjoša operācija, lai nezaudētu redzi," norādīja ārste.
