Akcijas ietvaros bezmaksas konsultācijas pieejamas pirmdien, 19.maijā. Ņemot vērā iepriekšējos gados novēroto lielo iedzīvotāju interesi, tiem pacientiem, kuri nepaspēs pierakstīties uz bezmaksas pārbaudēm, dermatologi piedāvās pārbaudīt ādas veselību vēlāk par simbolisku samaksu. Detalizētu informāciju var sniegt ikviens ārsts atsevišķi - savai dzīvesvietai tuvāko ārstu un viņa kontaktus iespējams atrast mājas lapas euromelanoma.lv sadaļā "Ārsti".
Kampaņas videoklips ir angļu valodā, taču informāciju latviešu valodā par Eiromelanomas kampaņu un ādas vēzi iespējams iegūt arī Eiropas vienotājā akcijas mājaslapā euromelanoma.org/latvia.
Sākot ar šo gadu, euromelanoma.lv un biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" nodrošinās informāciju par ārstiem dermatologiem, kuri visa gada laikā sniedz konsultācijas pacientiem ar ādas veidojumiem.
"Priecē, ka ar katru gadu palielinās ārstu atbalsts akcijai un viņi brīvprātīgi dod iespēju arvien vairāk cilvēkiem bez maksas pārbaudīt savu ādas veselību. Diemžēl saslimšana ar ādas vēzi pieaug - 2011.gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam, 2012.gadā – 216 cilvēkiem, 2013.gadā nedaudz mazāk, bet skaits joprojām ievērojams - 204. Savukārt citas ādas vēža formas 2011.gadā konstatētas 977, 2012.gadā jau 1408 cilvēkiem, bet 2013.gadā 1492 Latvijas iedzīvotāju.
Ādas vēzis šobrīd ir visizplatītāka onkoloģiskā saslimšana Latvijā. Diemžēl arī mirstības statistika neatpaliek.
Mēs atrodamies ādas vēža epidēmijas priekšvakarā. Mūsu iedzīvotāji kļūst vecāki, jaunā paaudze joprojām aizrautīgi pakļauj sevi ultravioletajam starojumam, un šāda tendence saglabāsies vismaz tuvākos 20 gadus,” stāsta dermatologs, biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.
Raimonds Karls atklāj, ka viens no skaidrojumiem diagnosticēto gadījumu pieaugumā slēpjas arī rīkotajā Euromelanomas akcijā - jo vairāk iedzīvotāju pievērš uzmanību konkrētajai problēmai, jo vairāk arī meklē palīdzību pie speciālistiem, kas nozīmē arī vairāk diagnosticēto gadījumu. Taču speciālistu aprēķini liek domāt par ievērojami lielāku reālo ādas vēža gadījumu skaitu, pieļaujot, ka Latvijā ar ādas vēzi varētu slimot aptuveni 2000 līdz 2500 cilvēku, bet pirms vēža ādas stāvokļi līdz 50 000 iedzīvotāju.
Tāpat speciālisti norāda, ka viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras ārsti, ir vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, kas ļautu laikus diagnosticēt slimību, samazināt mirstību un valstij ietaupīt līdzekļus. Diemžēl pastāv nevien vājais atbalsts diagnostikai, bet arī pasīva vēlēšanās mazināt ādas vēža draudus, piemēram ierobežojot pakļautību mākslīgajam ultravioletajam starojumam personām līdz 18 gadu vecumam.
Raimonds Karls skaidro, ka biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" vēlas aicināt valdības pārstāvjus pārskatīt līdzekļu sadali diagnostikas jomā, lai ādas vēža skrīnings bez maksas būtu pieejams plašākai sabiedrības daļai. Tāpat svarīga problēma ir nepietiekamais solāriju izmantošanas regulējums. Kā liecina novērojumi, solārijos vēl joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta noteiktās prasības, un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju.
Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir ne tikai laicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Svarīgi lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus, kas pasargā gan no ultravioletajiem B stariem (UVB), gan arī A stariem (UVA), kas ir noteikts Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijās par saules aizsargkrēmiem. Taču, kā liecina Latvijas dermatologu novērojumi, daudzi kosmētikas ražotāji uz saules aizsarglīdzekļu iepakojuma nenorāda pilnvērtīgu informāciju par saules aizsargfaktoru. Tāpēc Latvijas dermatologi aicina cilvēkiem pievērst uzmanību saules aizsarglīdzekļu iepakojumam, lai uz tā ar konkrētiem skaitļiem būtu norādīta aizsardzība ne tikai pret UVB, bet īpaši pret UVA stariem.
Īpaši ir jārūpējas par bērnu aizsardzību no saules jau agrā vecumā, regulāri (ik pēc divām stundām) lietojot saules aizsargkrēmu ar maksimālo aizsardzības indeksu vai īpaši bērniem piemērotu saules aizsargkrēmu. Bērniem ir jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Līdz trīs gadu vecumam bērni ir īpaši jāsargā no saules. Tāpat uzmanība jāpievērš saules aizsardzības faktoram.
Uzmanīgiem pret ādas veidojumiem jābūt cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem matiem, zilām vai zaļām acīm - tā saucamais I un II fototips, kam slikti veidojas iedegums, bet kas ātri apdeg saulē. Jāuzmanās pusmūžā no 40 gadiem, jo dzīves laikā uzkrātais ultravioletais starojums summējas, piemēram, melanomu visbiežāk konstatē 40 līdz 60 gadus veciem cilvēkiem.
Piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem dzīves laikā bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā. Riska grupā ir cilvēki, kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības, un tādi, kas daudz sauļojas saulē vai bieži apmeklē solāriju (vairākas reizes mēnesī). Arī tie, kuri strādā saulē, piemēram, celtnieki, dārznieki, lauku darbu strādnieki un sētnieki ir apdraudēti. Jāuzmanās pat tiem, kuri strādā iekštelpās, bet brīvo laiku pavada saulē – piemājas dārzā vai sportojot, piemēram, spēlē golfu, sērfo. Protams, riska grupā ir arī cilvēki, kuriem jau bijušas ādas audzēju ļaundabīgās formas, vai tie, kuru tuvākiem radiniekiem (tēvam, mātei, brālim, māsai) atklāti ādas vēža gadījumi. Jāuzmanās cilvēkiem, kuriem veikta audu vai orgānu transplantācija, HIV pacientiem.
Šogad Eiromelanomas diena Latvijā tiks organizēta jau septīto reizi. Pērn šajā akcijā piedalījās 52 ārsti deviņās Latvijas pilsētās. Akcijas laikā tika skrīnēti vairāk nekā 1500 pacienti, no kuriem 35 tika konstatēta melanoma, 141 - citas ādas vēža formas, savukārt 469 pacientiem bija aizdomīgie veidojumi. Kā pierāda dati, saslimšanas ar dažādām ādas vēža formām Latvijā un arī citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu. Turklāt ar katru gadu palielinās arī mirstība no šīm slimībām, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas - melanomas - mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies.
