Speciālais uzturs ir domāts cilvēkiem, kuri paši spēj ēst, bet nespēj ar normālu uzturu nodrošināt savas uztura vajadzības. Bieži to sauc par medicīnisko uzturu, un būtībā tas ir kā zāles, kas palīdz ārstēšanas procesā. Protams, speciālajam uzturam ir dažādi veidi, un tā nianses atkarīgas no konkrētā cilvēka vajadzībām, skaidroja Meija.
Diemžēl speciālais uzturs ir salīdzinoši dārgs. Līdz šim cilvēkiem, kas paši to nevarēja atļauties, uzturu palīdzēja iegādāties "Ziedot.lv". Slimniekam vai viņa ģimenei vidēji tam nepieciešami 200–300 eiro mēnesī. "Ziedot.lv" pārstāve, Pieaugušo veselības programmas vadītāja Inese Danga atklāja, ka ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, lai taupītu līdzekļus, iegādājušies nevis trīs pudelītes, kas dienā nepieciešamas, bet vienu, un centušies izlīdzēties.
"Tas ir diezgan neefektīvi. Ja ir vajadzīgas trīs ēdienreizes dienā, cilvēkam ir faktiski viena. Ja viņš ir smagi slims, novārdzis, guļošs cilvēks, un valsts it kā jau ir ieguldījusi līdzekļus, lai viņš veseļotos, viņš ir izgājis, piemēram, onkoloģisko ārstēšanos, bet viņam nav [speciālā] uztura, lai varētu atveseļoties vai dzīvot paēdušam, iepriekš darītais nav nekā vērts," vērtēja Danga.
Pie "Ziedot.lv" ik mēnesi pēc palīdzības griezās vidēji 30 cilvēki, bet šobrīd "Ziedot.lv" darbinieki skaidro cilvēkiem, kur var vērsties, lai saņemtu valsts apmaksātu nepieciešamo uzturu.
"Lai arī informācija ir [pieejama] publiski, ka šis ir valsts apmaksāts pakalpojums, un es mudinu mūsu klientus, kam esam palīdzējuši, vērsties pie ģimenes ārsta. Tas, ko es dzirdu, ir – nē, ģimenes ārsts neko nav saņēmis no Nacionālā veselības dienesta, viņš neko mums neizraksta, lūdzu, palīdziet apmaksāt. Nu, man nolaižas rokas. Tiešām nevar izlasīt? Vai tiešām viņiem ir aizliegts izrakstīt, ja nav saņēmuši Nacionālā veselības dienesta paziņojumu?" sprieda Danga.
Līdz ar to priekšā vēl ir skaidrojošais darbs, lai uzturs tiešām būtu pieejams visiem pacientiem bez liekām neskaidrībām.
"Es nevaru atbildēt par citām institūcijām, bet domāju, ka tuvākajā laikā visi ārsti šo [informāciju] saņems. Mēs to arī esam lūguši – steidzamības kārtā informēt ārstus par šiem jaunumiem," piebilda Meija.
Ārste skaidroja, ka viena no diagnozēm, kurai valsts apmaksātā programmā piešķir speciālo uzturu, ir malnutrīcija.
"Varētu teikt, ka malnutrīcija ir sekas citām slimībām. Tā ir situācija, kad organisms nesaņem pietiekami daudz uzturvielu. Cēloņi var būt ļoti dažādi. Malnutrīcija var būt vienkārši bads, kad cilvēkam nav, ko ēst, kas ir [izplatīta problēma] nabadzīgās valstīs joprojām arī mūsdienās, un, iespējams, arī daļai mūsu senioru ar ļoti zemiem uzturlīdzekļiem. Bet visbiežāk malnutrīcija ir saistīta ar kādu slimību," skaidroja Meija.
Malnutrīcijas cēloņi var būt dažādi. Tās, piemēram, var būt rīšanas grūtības, kas bieži sastopamas pēc insulta. Tāpat to izraisa barības vada audzēji, neiroloģiskās slimības, kas progresē, pakāpeniski radot rīšanas traucējumus. Dažādi rīšanas un ēšanas traucējumi var parādīties arī onkoloģisku slimību ārstēšanas laikā, piemēram, pēc ķīmijterapijas.
"Tas pats arī staru terapijā, ļoti bieži ir gļotādu iekaisumi, kad cilvēks nespēj vienkārši apēst parastu pārtiku tāpēc, ka ir grūti, sāp gļotādas, un cilvēks vienkārši zaudē svaru, jo ir sāpīgi ēst. Tāpat ir kuņģa zarnu trakta operācijas arī bez onkoloģijas, kad pēc operācijas cilvēks nespēj normāli ēst, un viņam kādu laiku ir nepieciešams atbalsts ar speciālo uzturu," Meija skaidroja.
Tāpat ir gadījumi, kad cilvēks spēj ēst ikdienišķu ēdienu, bet uzturvielas viņa organismā tik slikti uzsūcas, ka pacients vienalga turpina zaudēt svaru gremošanas trakta problēmu dēļ. Arī tad nepieciešams speciālais uzturs, bet līdz ar to arī speciālistu rekomendācijas un norādījumi.
"Nepietiek vienkārši izrakstīt šīs pudelītes, ir ļoti svarīgi, un tas arī pētījumos ir pierādīts, ka tam ir jābūt kopā ar uztura rekomendācijām.
Tātad ir jāizvērtē, ko cilvēks vispār ēd, ko var uzņemt, un tad speciālists nozīmē attiecīgi, vai viņam dienā vajag vienu, divas vai pat trīs pudelītes. Ne visiem tas ir vienādi. Un ir jāzina, kad šo pudelīti lietot, lai tiešām sasniegtu vēlamo efektu," uzsvēra Meija.
Pirmkārt, pacientam ar kādām no minētajām grūtībām vienmēr tiek mēģināts palīdzēt, koriģējot parasto uzturu pēc uztura speciālista rekomendācijām. Tikai tad, ja tas nelīdz, tiek izrakstīts speciālais uzturs.
"Viena maza [speciālā uztura] pudelīte ir, kā es saku, viena kārtīga ēdienreize. Tur ir kopā visas uzturvielas, pilnvērtīga maltīte, bet tas viss ir 100–200 mililitros ietverts. Un cilvēks to var lēni, lēni lietot, un līdz ar to viņš uzņem to, kā viņam trūkst," norādīja Meija.
Valsts apmaksāts speciālais uzturs pieejams cilvēkiem, kuriem ārsts uzstādījis konkrētu diagnozi un uzrakstījis nosūtījumu uz Rīgas Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu.
"Cilvēki, protams, var zvanīt un interesēties [paši], bet ārstam ir jāuzstāda diagnoze, un tālāk pacients vai nu nāk, kas ir vēlams, uz mūsu kabinetu, bet, ja tas nav iespējams, ja cilvēks ir tiešām smagi slims vai atrodas tālu reģionos, šīs konsultācijas ir iespējamas arī attālināti. Bet jebkurā gadījumā tās ir konsultācijas, kurās tiek izvērtētas pacienta uztura vajadzības un skaidrots, kurš tieši un cik daudz šī [speciālā uztura] maisījuma ir nepieciešams," skaidroja Meija.
Vienlaikus, ja pacients pats novēro sev vai savam tuviniekam problēmas ar ēdiena uzņemšanu vai strauju svara zudumu, iniciatīva no pašu puses meklēt palīdzību un apsvērt speciālā uztura nepieciešamību ir tikai atbalstāma. RAKUS Uztura un dietoloģijas centrs apkopojis informāciju, kas palīdz atpazīt malnutrīcijas pazīmes.
