ĪSUMĀ:
- Dzirdes pasliktināšanās ir saistīta gan ar skaļiem trokšņiem darbā un mājās, gan ar dzīvesveidu.
- Labs miegs, uzturs un vitamīnu uzņemšana arī ir svarīgi faktori dzirdes kvalitātes uzturēšanai.
- Vides piesārņojums, trokšņi un cilvēka dzīvesveids veicina šūnu novecošanos, kas ietekmē dzirdi.
- Statistika: Ap 25–40% cilvēku Eiropā vecumā pēc 65 gadiem ir lielākā vai mazākā mērā vājdzirdīgi.
- Troksnis virs 89 decibeliem rada draudus vājdzirdības iespējamībai. Šādu skaņu var klausīties divas stundas.
- Savukārt skaņas pieaugums par katriem trīs decibeliem pamazina pieļaujamās ekspozīcijas laiku uz pusi.
- Dažādi ikdienas darbi, piemēram, zāģēšana, urbšana un pļaušana, var radīt skaņu līmeņus, kur būtu jālieto aizsargaustiņas.
- Ar gadiem visvairāk zūd augsto frekvenču uztvere, – nereti zemās skaņas dzird labi, bet smalkās, svilpjošās, pīkstošās skaņas – nē.
Kas ietekmē dzirdi
"Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, tajā skaitā arī dzirde. Diemžēl daba tā ir noteikusi. Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, gan tas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, – tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, kas var novest pie vājdzirdības," norādīja Kušķe.
Viņa atsaucās uz statistiku, ka 25–40% cilvēku Eiropā vecumā pēc 65 gadiem lielākā vai mazākā mērā ir vājdzirdīgi. Mūsu dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē.
"Bieži redzu cilvēkus, kas strādā rūpnīcā un zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur pareizi lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņiem ir hobiji, viņi tāpat ar dažādiem cirvjiem, zāģiem, urbjiem darbojas, pļauj zāli, un tur to austiņu nav. Jo tas, redz, rada prieku, tas nav kaitīgs. Vai mūzika. Mūzika rada prieku, bet arī visskaistākā mūzika, ja tā ir pārāk skaļa, bojā dzirdi," uzsvēra Sumeraga.
Skaņai ir definēti un noteikti pieļaujamie rādītāji – ja cilvēks ilgāku laiku savu dzirdi pakļauj troksnim, kas pārsniedz 89 decibelus, tas rada draudus vājdzirdības iespējamībai.
Matemātika ir vienkārša – ja cilvēks klausās skaņu, kas ir 89 decibeli, tas ir pieļaujams divas stundas. Skaņas pieaugums par katriem trīs decibeliem pamazina ekspozīcijas laiku uz pusi. Piemēram, ar skaņu, kas ir 92 decibeli, savu dzirdes orgānu drīkst noslogot stundu. Ar 101 decibelu – tikai četras minūtes. Liela daļa zāģu un urbju viennozīmīgi sasniedz 100 decibelu atzīmi, un, tos lietojot, būtu jālieto skaņu slāpējošas austiņas.
Spalgās balsis un skaņas
"Ar gadiem mēs visvairāk zaudējam augsto frekvenču uztveri. Visbiežāk, kad ir trokšņu izraisītie dzirdes traucējumi, visvairāk tiek bojātas šūnas, kas uztver augstās frekvences. Līdz ar to visbiežāk veidojas situācija, kad zemās, dobjās skaņas cilvēks joprojām var labi uztvert, bet smalkās, svilpjošās, pīkstošās skaņas nē. Un cilvēks ne vienmēr to uztver, ka es sliktāk dzirdu, reizēm tas rada sūdzības – es visu dzirdu, bet nesaprotu, ko man saka, īpaši, ja fonā ir troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi.
Vecvecāki reizēm saka, ka mazbērni neskaidri runā, jo viņiem ir smalka balstiņa, lai gan patiesībā viņi īsti nesadzird visas skaņas, nevar tās salikt kopā un nesaprot, ko tieši viņi saka," skaidroja Sumeraga.
Tas pats attiecas, piemēram, uz sarežģītākiem vārdiem. Tie vārdi, kas ikdienā bieži tiek lietoti un ir viegli saprotami, joprojām tiek uztverti labi, bet, tiklīdz tiek runāts par mazāk zināmu tēmu ar terminiem, kas, iespējams, dzirdēti pirmo reizi, stāstu uztvert kļūst grūtāk.
"Protams, tāpēc ir arī kuriozi. Pieauguši vīrieši saka, ka viņiem laba diskusija sanāk ar savu dēlu, ka ar to var sarunāties kā ar cilvēku, bet sieva ar gadiem gan ir kļuvusi tāda nešpetnāka, jo viņa ir tā iemācījusies runāt, viņa speciāli runā tā, lai neko nevar saprast. Bet vienkārši sievietēm ir spalgākas balsis – ja izkrīt šī spalgo skaņu saklausīšana, runa kļūst it kā vienveidīga, muļļāta," piebilda Kušķe.
Spalgās skaņas burti ir latviešu valodā lietoti svelpeņi – s, z, c, dz, č. Latviešu valoda ir interesanta, jo gandrīz katrs mūsu vārds beidzas ar s. Ja nedzirdam šo burtu, valoda kļūst vienmuļa, grūti saprotama.
"Cilvēkam šķiet, ka visi pēkšņi ir sākuši ar viņu runāt ļoti neskaidri. Tāpēc, runājot ar šādu cilvēku, būtu vārdi jāatdala cits no cita, jārunā skaidri, vārdus atdalot, tādā veidā atvieglojot klausīšanās procesu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem," Kušķe ieteica.
Protams, šādus dzirdes traucējumus iespējams labot, ikdienā lietojot dzirdes aparātus. Dzirdes aparāti pastiprina sliktāk dzirdamās skaņas un nodrošina cilvēkam pilnvērtīgu dzirdes sajūtu. Katram cilvēkam dzirdes aparāti tiek pielāgoti individuāli. Mūsdienās šīs tehnoloģijas ir ērtas un nelielas, no to lietošanas nevajadzētu atteikties vai izvairīties.
Viss iet roku rokā
Savukārt, lai mazinātu dzirdes traucējumu iespējamību, par zemu nedrīkst novērtēt veselīga dzīvesveida ietekmi.
"Tāpat kā jebkuram ļoti smalkam orgānam, arī iekšējai ausij ir vajadzīga laba apasiņošana. Tas nozīmē, lai ir labs asinsspiediens, lai tas nav par augstu, lai nav par zemu, lai nav spiediena svārstības. Noteikti apasiņošanai svarīgs ir arī cukura līmenis asinīs, holesterīns un viss pārējais. Tāpat tā pati mugurkaula veselība, jo caur mugurkaulu iet galvenie asinsvadi, kas apasiņo tālāk mugurējo galvas daļu un tajā skaitā iekšējo ausi.
Tas viss iet roku rokā – labs miegs, labs uzturs, pietiekami daudz vitamīnu," skaidroja Sumeraga.
Tāpat jārūpējas arī par savu kognitīvo veselību. Jā, ārsti biežāk runā par iekšējo ausi, bet dzirde pēc tās būtības ir smadzeņu funkcija.
"Ne velti ir teiciens, ka cilvēks patiesībā nedzird ar ausīm, cilvēks dzird ar smadzenēm un ausis ir tikai vārti ceļā uz tām. Mums vajag to ausi veselu, labu un strādājošu, lai tā signālus tālāk pa dzirdes nervu pārvadītu līdz dzirdes centriem smadzeņu garozā, un tikai dzirdes centrs ir atbildīgs par to, ko mēs dzirdam, kā mēs dzirdam un ko saprotam. Tā kā šī veselība arī ir nesaraujami saistīta ar dzirdes kvalitāti," piebilda Kušķe.
