Aptuveni zinām, kas mūs apdzīvo
Uz mums dzīvo vesela saime dažādu organismu, kurus ar aci nesaskatīsim, bet bez kuru klātbūtnes nevaram iedomāties veselu cilvēka lielāko orgānu – ādu. Tāpat kā zarnām ir savs mikrobioms, tāpat mikrobioms ir arī ādai. To gan ir krietni sarežģītāk izpētīt.
"Ja mēs runājam kopumā par ādas mikrobiomu, es varu viennozīmīgi pateikt, ka diemžēl šobrīd mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet mēs aptuveni zinām, kas mūs apdzīvo. Cits jautājums ir, kā šo informāciju interpretēt, kādā veidā tas mums palīdz vai traucē, un ko mēs ar to varam darīt," atzina Zavorins.
Ko mēs zinām par ādas mikrobiomu? Pirmkārt, to, ka tas atšķiras dažādās ādas lokācijās. Otrkārt – to ietekmē gan iekšējā, gan ārējā vide.
"Proti, dažādās ķermeņa ādas lokācijās atšķiras, piemēram, tauku dziedzeru aktivitāte. Tā varētu būt izteiktāka sejas ādā. Lielāks mitrums savukārt varētu būt ādas krokās.
Atsevišķas lokācijas, kas ir pakļautas ārvides ietekmei, ir pakļautas saules ultravioletajam starojumam, un mēs zinām, ka ultravioletais starojums spēj nogalināt atsevišķas baktērijas un ne tikai," stāstīja Zavorins.
Baktērijas, vīrusi un sēnītes
Runājot par ādas mikrobiomu, svarīgi saprast, ka to neveido tikai baktērijas, bet arī vīrusi, sēnītes un dažādi citi mikroorganismi un to kopums.
No sēnītēm, kas mēdz mājot uz ādas, lielākā daļa noteikti ir dzirdējuši par piena sēni (Candida alicans), kas atrodas tieši uz gļotādas, bet vēl viens no visplašāk pieminētajiem sēnīšu paveidiem ir arī malesēzija (Malassezia), kas normālos apstākļos ir visiem cilvēkiem, bet atsevišķos gadījumos veicina arī dažāda veida saslimšanas, piemēram, seborejisko dermatītu (Seborrheic dermatitis).
"Līdz ar to noteikti jāņem vērā, ka mums šīs baktērijas un sēnītes var gan palīdzēt, gan noteiktā situācijā arī traucēt. Tas var būt ļoti dažādi. Problēma ir tāda, ka mēs visi esam ļoti atšķirīgi, un arī slimības ir ļoti atšķirīgas," norādīja Zavorins.
Ādas slimībām nemēdz būt viens cēlonis
"Ja runājam par ādas slimībām, problēma slēpjas tajā, ka tās ir multifaktoriālas. Diemžēl bieži vien cilvēki, gan pacienti, gan dažkārt pat mani kolēģi grib, lai konkrētai saslimšanai ir viens konkrēts cēlonis un līdz ar to viens konkrēts risinājums. Ir slikta baktērija – mēs iedodam labu baktēriju, problēma pazūd, ādas izsitumi arī pazūd. Vai apēdam kaut ko pareizu, un viss ir labi," stāstīja Zavorins.
Diemžēl tā tas nestrādā. Bieži vien ādas slimības izraisa un ietekmē vairāki faktori – cilvēka imūnā sistēma, ģenētika, pats ādas mikrobioms, citas saslimšanas.
"Ir pierādījumi tam, ka, ja cilvēkam ir kāda saslimšana, proti, ja ir noteikts iekaisums, tad tas arī var iespaidot ādas mikrobiomu. Tātad tur ir kā ar vistu un olu – mēs nezinām dažkārt, kas bija pirmais," skaidroja Zavorins.
Vienlaikus dermatologs uzsvēra: lai gan tiesa, ka āda ir cilvēka organisma veselības spogulis, un par to neviens nestrīdas – ja ir kādas saslimšanas organismā, tās atspoguļosies uz ādas –, bet sastopamas ir arī konkrēti tieši ādas saslimšanas.
"Āda ir mūsu lielākais orgāns, un ādai ir sava, var teikt, imūnā sistēma. Tā, protams, ir saistīta ar pārējo imūno sistēmu, bet bieži vien tās norises, kas ir uz ādas, lai gan, protams, ir saistītas ar iekšējiem orgāniem, lielā mērā var būt pamatā tomēr ādas problēmas," skaidroja Zavorins.
Mikroorganismu loma
Cilvēka organismā viss ir ļoti cieši savstarpēji saistīs. Arvien biežāk tiek runāts, kā zarnu mikrobioms ir saistīts ar cilvēka nervu sistēmu, bet arī ādas mikrobioms ietekmē daudz un dažādus procesus ķermenī.
"Satiksme" starp visām šīm vietām organismā ir daudzvirzienu, norādīja Elbere.
"Primāri ir divi galvenie ceļi. Viens ir ar nervu sistēmu – var izdalīt mikroorganismu savienojumus, kas ietekmē mūsu nervus, pieņemsim, "nervus vagus", kas iet no smadzenēm līdz zarnu traktam, un tur notiek liela komunikācija. Tad ir arī dažādi mazie metabolīti, mazas molekulas, piemēram, īso ķēžu taukskābes, kas var šķērsot arī asins-smadzeņu barjeru un ietekmēt gan mūsu labsajūtu, gan atmiņas un koncentrēšanās spējas, gan daudz ko citu," skaidroja Elbere.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka mikroorganismi tiešām ļoti daudz iesaistās gan mūsu imūnās sistēmas regulācijā, gan apmācībā.
"Apmācība ir ļoti svarīga tieši agrīnajā dzīves posmā, īpaši pirmajos trīs dzīves gados, bet ādas mikrobioms patiesībā nobriest vēl ilgāk, daudz ko ietekmē arī pubertāte un citi aspekti. Bet arī dzīves laikā bieži vien mikrorganismi no mikrobioma pasauc palīgā mūsu imūno sistēmu tad, kad tā vēl kaut ko nav pamanījusi. Tur visu laiku notiek aktīva komunikācija," norādīja Elbere.
Ādas mikrobioms attīstās un mainās
Ādas mikrobioms dzīves laikā ir mainīgs, taču tas veidojas jau pašos pirmajos cilvēka dzīves mirkļos.
"Līdzīgi kā ar zarnu traktu un citiem mikrobiomiem, dzemdības ir tas brīdis, kurā notiek saskare ar mikroorganismiem un veidojas pirmās kolonijas gan mūsu zarnu traktā, gan uz ādas, gan citās vietās," norādīja Elbere.
Šo procesu ietekmē arī dzemdību veids – tas, vai bērniņš piedzimst dabiskās dzemdībās vai ar ķeizargriezienu, ietekmē to, kādi būs pirmie ādas un citu mikrobiomu "iemītnieki".
"Ja zarnu trakta mikrobioma gadījumā mēs vairāk zinām, kā tas ilgtermiņā ietekmē veselību – ir parādīts, ka, piemēram, bērniem ar ķeizargriezienu var būt paaugstināts autoimūno slimību vai alerģiju risks, tad ādas gadījumā šobrīd tas vēl nav īsti skaidrs. Bet ir zināms, ka te starts arī, protams, atšķiras. Pārējais, līdzīgi kā citās mikrobiomu lokācijās, ir atkarīgs no tā, kāda ir mūsu vide mājās: vai ir mājdzīvnieki, vai ir māsas un brāļi, vai nav pārāk augsta sterilitāte. Arī ādas imūnā sistēma ļoti intensīvi mācās, un tai ir vajadzīga saskare ar dažādiem mikroorganismiem," skaidroja Elbere.
Ar laiku ādu un tās mikrobiomu ietekmē arī hormonālais fons jeb pubertāte: arī šis laiks cilvēku dzīvēs rada izmaiņas, un tas, kā mēs zinām, atspoguļojas uz ādas. Tāpat ādas mikrobioms mainās, arī cilvēkam novecojot, līdz ar to varam uzskatīt, ka tas ir visai dinamisks un mainīgs.
Kā ādas mikrobiomu ietekmējam paši?
"Jāatceras, ka arī jebkas, ko liekam uz ādas vai sevī iekšā, ietekmē ādas mikrobioma labbūtību. Ādas mikrobioms ir nedaudz spēcīgāks, salīdzinot ar citiem, un daudz kam pielāgojies, līdz ar to kaut kādas lietas tas izturēs, bet, protams, ka jebkas [to var ietekmēt]," atzina Elbere.
Pētniece skaidroja, ka šī ietekme var būt gan negatīva, kad, piemēram, netiek ievēroti kosmētisko līdzekļu derīguma termiņi vai higiēnas prasības, gan pozitīva, kad uz ādas tiek klāta tāda kosmētika, kas, pieņemsim, pasargā no ultravioletā starojuma.
Zavorins, atsaucoties uz zinātnisko literatūru, gan aicināja nepārvērtēt kosmētisko līdzekļu ietekmi tieši uz ādas mikrobiomu.
"Ir vācu zinātnieku pētījums tieši par ārvides ietekmēm. Mani ļoti pārsteidza secinājums, ka ārvide ļoti maz ietekmē mikrobiomu. Tajā skaitā, runājot par mazgāšanās līdzekļiem – vismaz tajā pētījumā secinājums bija, ka tiem nav būtiskas ietekmes uz mikrobiomu, kas acīmredzot atbalsojas tajā, ka mikrobioms ir pieradis pie ārvides ietekmes," stāstīja Zavorins.
Mazgāšanās līdzekļi toties ļoti ietekmē ādas barjerfunkciju, proti, spēju uzturēt nepieciešamo mitruma līmeni un nelaist iekšā dažādas karinošas un alerģiskas vielas, uzsvēra dermatologs.
"Ja mēs lietojam mazgāšanās līdzekļus ar agresīvām, aktīvām vielām, ar sārmaināku, nevis skābāku Ph [līmeni], barjerfunkcija tiek traucēta, un tā mēs varam palielināt risku [saslimt ar] dažādām ādas infekcijām un veicināt arī dažādus iekaisumu procesus ādā. Tā ka noteikti jābūt samērīgumam tajā, kā mēs rūpējamies par ādu un to kopjam," secināja Zavorins.
