Raidījuma skatītājai Annai kabatā ir medicīnas skolas diploms. Šo savulaik iegūto zināšanu, kā arī ikgadējo analīžu dēļ viņas ģimenei ir bijusi kreņķu un bezmiega pilna nedēļa.
Annas vīrs bez raižu devies nodot ikgadējās analīzes savā ģimenes ārsta praksē, bet no "NMS Laboratorijas" saņēmis atbildi ar izsaukuma zīmi, ka tireotropais hormons jeb TSH ir 0,0222, bet pirms diviem gadiem veiktajās analīzēs tas vīram uzrādījies 1,94. Medmāsa Annas vīru nosūtījusi pie endokrinologa.
"Es painteresējos, ka pie tā endokrinologa tikt – tur divi mēneši ātrākais, rindā jāstāv. Kā tu mierīgi dzīvosi ar tādu analīzi? Vajag kaut ko darīt lietas labā! Paši par savu naudiņu, uz savu galvu," stāstīja skatītāja.
Tā nu par savu naudu un ar savu iniciatīvu veiktas gan jaunas analīzes, gan ultrasonogrāfija, jo sirdsmiera nav bijis. "E.Gulbja laboratorijas" atbildē rādītājs uzrādījās normas robežās.
Vaicājot "NMS Laboratorijai" pēc skaidrojuma, raidījums to saņēma rakstiski. "NMS Laboratorijas" Klīniskās ķīmijas nodaļas vadītāja Inita Baltā vēstīja: "Pārskatīju šī gada 13. marta kvalitātes sistēmas rādītājus un analizatoru sistēmas paziņojumus – viss bija kartībā. Diemžēl paraugus mēs uzglabājam piecas darba dienas arhīvā, atkārtot izmeklējumu nav iespējams. Komentēt, vai tā bija kļūda vai kāda ietekmējoša faktora iedarbība, es nevaru. To visu varētu izdarīt, savlaicīgi sazinoties ar laboratoriju vai komunicējot ar ģimenes ārstu, nozīmējot atkārtotu izmeklēšanu vai papildus vairogdziedzera testus pilnākai ainai līdz vizītei pie endokrinologa un ultrasonogrāfijas izmeklējumam."
Kas ir TSH, kas tā nobiedēja pacientu?
Ģimenes ārste Barba Tuzika norādīja: "TSH ir hipofīzes izdalīts hormons, kas stimulē vairogdziedzeri. Pēc šī hormona mēs varam spriest, kāda ir vairogdziedzera darbība. Tātad šajā gadījumā, kad TSH līmenis ir ļoti zems, mēs varam domāt, ka vairogdziedzeris strādā par daudz. Tāpēc tas nākošais solis šādām analīzēm noteikti ir vēlreiz nodot analīzes un tieši vairogdziedzeru hormonus, – cik tie ir palielināti vai nav palielināti, jo kādu brīdi organisms, vairogdziedzeris vēl strādā normas robežās – viņš strādā par daudz, bet viņu stimulē mazāk, līdz ar to tas līdzsvars vēl tiek saglabāts."
Savukārt skatītāja Anna, atceroties savas medicīnas skolas zinības, zinājusi teikt, ka ar tādām TSH analīzēm cilvēkam jābūt teju gulošam, uz ko ģimenes ārste piebilda – tā gluži nav, jo šis ir stimulējošais hormons. "Tas nozīmē, ka hipofīze, kas ir galvas smadzenes, nestimulē vairogdziedzeri. Tas nozīmē, ka vairogdziedzeris strādā par ātru. To tas nozīmētu, ja tās analīzes būtu korektas. Bet pēc šīs vienas analīzes vēl nevar spriest, cik ļoti vairogdziedzeris par daudz strādā; var tikai spriest, ka tā ir pārlieku liela aktivitāte, bet cik liela, to īsti nevar pateikt. To var pateikt tikai pēc hormonu analīzēm," skaidroja mediķe.
Iemesli pārlieku ātrai vairogdziedzera darbībai var būt dažādi. Viens no biežākajiem, kad izveidojas vairogdziedzerī kāds mezgls, producējot vairāk hormonu, nekā ir nepieciešams. Vai, piemēram, Greivsa slimība, kad nav īsti viena mezgla.
Izmaiņas vairogdziedzerī parasti biežāk ir sievietēm jaunākā vecumā.
Ārste arī norādīja: "Ir vairākas tādas analīzes, kas varbūt izskatās ļoti biedējošas pēc skaita, bet īsti smagi tas nav. Atkal ir otrādi – ir analīzes, kas izskatās pat nedaudz palielinātas vai pazeminātas, bet kas ir daudz ātrāk risināms process. Viņa ieteica, ieraugot analīzes, kur pasvītrotas kādas novirzes, labāk izrunāt ar ārstu.
"Ja ierauga analīzes, un, protams, ja viņas ir kā šajā gadījumā vairāk kā 100 reizes samazinātas, protams, tas izskatās baisi. Šinī gadījumā tas nebija bīstami cilvēka dzīvībai. Labāk, lai analīzes izskaidro ārsts. Ar visām laboratorijām mums ir tāda prakse – ja tiešām analīzēs ir kaut kāds rādītājs, kas ir dzīvībai bīstams, tad, piemēram, man uz manu mobilo telefonu tiek atsūtīta ziņa, ka manam tādam un tādam pacientam ir tādas un tādas analīzes. Tad es uzreiz zvanu vai nosūtu uz slimnīcu. Tāda prakse pastāv. Absolūti smagos gadījumos mums laboratorijas ziņo," norādīja mediķe.
Vai ir iespēja saņemt "neīstus" rezultātus?
"Pie vislabākās sistēmas vienmēr kādreiz var būt kāda kļūda. Mums ir atnākuši pacienti ar cita cilvēka analīzēm – manā praksē vienu reizi tā bija," stāstīja ārste.
Viņa arī atminējās kāda profesora sacīto – ja kaut kas diagnozē neiet kopā ar analīzēm, nekā nevar saprast, kāpēc analīzes ir tādas, vienmēr der atcerēties, ka pastāv tāda lieta kā laboratorijas kļūda.
Secinājums – ja, saņemot analīzes, kāds rādītājs ļoti uztrauc, nevajag krist panikā, jo visbiežāk analīzes ir jāskatās kopainā un reizēm tās nemaz nav tik sliktas, kā sākumā šķiet. Noteikti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai kādu citu ārstu, kas analīzes nozīmējis.
