Ārste norādīja – kurš gan dzīvē kādreiz nav juties miegains! Dažkārt pēc kādas ballītes vai tikšanās ar draugiem, kad mazāk gulēts, bet nākamajā dienā jāiet uz darbu, visiem labi saprotama ir sajūta, ka grūti koncentrēties un vienīgā vieta, kur vēlamies būt, ir gulta.
Miegainība ir ļoti bieži izplatīta problēma dažāda vecuma cilvēkiem, un miegainība nenozīmē tikai to, ka mēs aizmiegam transportā vai pie televizora, vai studijās. "Miegainība var izpausties kā pavisam ikdienišķus un šķietami neatpazīstamas pazīmes, piemēram, viegla aizkaitināmība, grūtības koncentrēties vai pieņemt lēmumus," skaidroja speciāliste, norādot, ka tas īpaši svarīgi ir, piemēram, sēžot pie automašīnas stūres.
Celmiņa uzsvēra:
"Ar miegainību noteikti nevajag samierināties, jo tā spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi."
Ārste arī atsaucās uz kādu pētījumu, – tajā piedalījās kopumā veseli pieaugušie, kurus sadalīja četrās grupās: pirmajai grupai divas nedēļas ļāva gulēt astoņas stundas diennaktī, otrajai – sešas, trešajai – četras stundas diennaktī, bet ceturtā grupa nedrīkstēja gulēt nemaz trīs diennaktis. Pēc tam visām šīm grupām deva dažādus uzdevumus, kas novērtēja šo cilvēku prāta spējas, reakciju un atjautību. Nav pārsteigums, ka vislabākie rezultāti bija cilvēkiem, kuri gulējuši astoņas stundas diennaktī, un tiem, kuri gulējuši sešas vai mazāk stundas, rezultāti nemaz nebija tik spīdoši.
Bet kas ir galvenais – visi šie cilvēki, kas uzdevumus izpildīja citādāk, domāja, ka viņiem ir izdevies lieliski, tātad viņi pārāk augstu vērtēja savas spējas, sacīja ārste.
Miegainībai ir trīs galvenie iemesli:
1. Par maz miega, ar ko ik pa brīdim saskaras jebkurš cilvēks, kas dzīvo mūsdienu pasaulē.
2. Ļoti bieži sastopams iemesls – slikta miega kvalitāte. Tas nozīmē, ka mēs varam gulēt pietiekami daudz, bet, ja kaut kas sabojā mūsu miegu, mēs jūtamies slikti nākamajā dienā.
"Šie iemesli var būt citas slimības, piemēram, vairogdziedzera problēmas vai cukura diabēts, vai hroniskas sāpes. Vai arī kādas miega slimība, piemēram, obstruktīva miega apnoja jeb tautā pazīstamā krākšana, kā arī nemierīgo kāju sindroms, kad mums pārāk daudz kustas kājas un traucē mūsu miegu. Kā arī, piemēram, depresija vai citas psihiskas slimības," uzskaitīja ārste.
3. Smadzeņu palielināta nepieciešamība pēc miega. Viena no biežāk sastopamajām slimībām šajā grupā ir narkolepsija.
Ārste sacīja: "Lai gan nosaukums izklausās dīvaini, šai slimībai it nemaz nav nekādu saistību ar narkotikām. Tas nozīmē, ka cilvēks ir tik miegains, ka viņam ir grūti palikt nomodā."
Celmiņa paskaidroja, ka šie cilvēki jūtas miegaini, neskatoties uz to, cik ilgi ir gulējuši. Daži var gulēt pat 14 vai 16 stundas diennaktī un tik un tā viegli varēs aizmigt vai nevarēs koncentrēties, dažkārt viņiem rādās arī dzirdes vai redzes halucinācijas. Tas nozīmē, ka viņi var redzēt kādas figūras vai cilvēkus, vai var dzirdēt, ka kāds viņus sauc, lai gan neviens to nedara. Tāpat bieži viņiem var rasties miega paralīze. Tas nozīmē, ka pamostoties kādas minūtes ir grūti pakustēties.
"Ja tomēr guļat pietiekami daudz, bet joprojām nejūtaties labi, vērsieties pie ārsta. Iespējams, nepieciešams izvērtēt citus iemeslus, kas varētu sabojāt miega kvalitāti, vai arī veikt nepieciešamos izmeklējumus, lai izslēgtu citas miega slimības, kā, piemēram, šo narkolepsiju," sacīja ārste.
