Vēstules ar aicinājumu uz veselības pārbaudi, kas var atklāt saslimšanu ar onkoloģiski slimību, nestrādā. Lai gan to jau zina mūsu ārsti, nu arī Pasaules Veselības organizācijas zinātnieki saka to pašu.
PVO Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras zinātnieks Andrē Karvalju skaidro: "Mēs runājām par to, kāpēc uzaicinājums ar vēstuli vairs nestrādā. Daži cilvēki vispār nekad never vaļā papīra vēstules. Mēs jau sen zinām, ka ne visi dzīvo deklarētajās adresēs. Un nevajag aizmirst, ka ir aizvien vairāk iespēju, ko sniedz tehnoloģijas. Var taču sūtīt īsziņu, lai aicinātu uz skrīningu, lai pārliecinātu nākt."
Arī ģimenes ārsti nav tie, kam jāveic vēža pārbaudes, kā tas, piemēram, ir zarnu vēža gadījumā, uzskata projekta līdzpriekšsēdētājs Mārcis Leja: "Tas variants, ka skrīnings notiek caur ģimenes ārstiem, nestrādā nekur pasaulē. Ir jābūt citam solim. Kā uzaicina, kā nogādā testus."
Gadu pētot Latvijas situāciju, zinātnieki secina, ka tikai jaudīga datu sistēma ļauj analizēt vēža ārstēšanu no atklāšanas brīža, redzēt visus izmeklējumus un ārstēšanas posmus, un pacienta izveseļošanos.
"Mēs aicinām cilvēkus iesaistīties skrīninga programmā, bet nevaram apgalvot, ka tas, ko viņš saņemt tālāk, visos etapos ir kvalitatīvs. Tā ir noziedzība. Lai garantētu kvalitāti, ir būtiska visaptveroša datu sistēma. Dati jāsavāc kvalitatīvi," uzsver Mārcis Leja.
"Daudz precīzākus skaitļus! Cik daudz ir jauno gadījumu. Cik tieši cilvēku mirst Latvijā. Tas ir ļoti būtiski, jo, ja vēlamies mainīt uzraugošo sistēmu, mums ir jāzina precīzi cipari. Lai varam izmērīt," norāda Andrē Karvalju. "Laboratorijām ir citas sistēmas, patologiem citas. Liekot informāciju kopā, tas ir izaicinājums. Ir jāmaina visa sistēma valsts līmenī, kas prasa laiku un investīcijas."
Eksperti ne vien sniedz konkrētas rekomendācijas, bet arī uzraudzīs, kā tās tiek ieviestas dzīvē un vai Latvijas vēža pacientu apzināšana un aprūpe uzlabojas. Uzlabot situāciju onkoloģijas jomā ir viens no uzdevumiem, ko Eiropas Komisija uzdevusi visām dalībvalstīm.
