Pēdas ziņo par problēmām citur
Pēdas locītava ir viena no vai pat visnoslogotākā cilvēka locītava. Liela slodze nozīmē arī lielas problēmas. Visbiežāk pēdu veselību negatīvi ietekmē nepiemēroti apavi un tas, ka netiek trenēti muskuļi, kas atrodas drusku augstāk par pēdām – kāju, sēžas un muguras muskuļi. Fizioterapeite uzsvēra, ka nereti pēdu locītavu sāpes ir tikai simptoms, bet patiesā problēma slēpjas kur citur ķermenī.
Nereti pēdu sāpes tiešām ir kompensatoras, piekrita Rumba, norādot, ka tādos gadījumos vaina jāmeklē kaut kur augstāk.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka traumatologi nav gaišreģi – lai saprastu, ka problēma tiešām nav pēdās, tās tāpat vispirms rūpīgi jāizmeklē.
"Mēs sākam ar jautājumiem pacientiem - kas sāp, cik sāp, kad sāp, cik ilgi sāp, kā sāpes ārstētas, kas sāpes atvieglo, kas pastiprina. Beigās reizēm pat varam nonākt līdz tam, ka problēma ir muguras jostas daļā, jo izrādās, ka nevis sāp pēda, bet tirpst tās virspuse vai, piemēram, tikai īkšķis," stāstīja Rumba.
Cilvēki bieži pārvērtē savas spējas
Vindele-Strode skaidroja, ka bieži vien locītavu sāpes izsauc arī strauja un nepārdomāta fiziskās slodzes izvēle. Sevišķi raksturīgi tas ir cilvēkiem, kas kādreiz aktīvi sportojuši, bet ilgus gadus vairs nav kustējušies, un tad ļoti strauji mēģina atsākt skriet vai nodarboties ar kādu citu sporta veidu.
"Nepārdomātas, ļoti lielas un neadekvātas slodzes nereti ir galvenā problēma.
Es šos pacientus novērtēju, apskatos, kur ir tās simptomu lokalizācijas. Tad mēģinu izstāstīt, ko vajadzētu darīt, ka vajadzētu mēģināt samazināt slodzi, un iedodu tādus primārus vingrinājumus, ko darīt mājās," stāstīja Vindele-Strode.
Tad, ja pacienta sūdzības par sāpēm ir vieglas un tās pastiprinās pie lielākas slodzes, bet miera stāvoklī nekādu sāpju nav, lielākoties šīs problēmas ir pārejošas.
"Ja pacients sūdzas par to, ka viņam sāp pat naktī un ir nepieciešami medikamenti, tad mēģinām veidot multidisciplināro komunikāciju ar kolēģiem traumatologiem ortopēdiem – ja man ir aizdomas, ka nav taisīts izmeklējums, bet vajadzētu tomēr paskatīties, kas notiek ar struktūrām," skaidroja Vindele-Strode.
Tad šie pacienti tiek novirzīti uz ultrasonogrāfiju, rentgenu vai magnētisko rezonansi, kā arī konsultāciju pie traumatologa.
Svarīga svara kontrole
Pēdu veselības saglabāšanā ļoti būtisku lomu spēlē svara kontrole. Tas reizēm ir tikpat būtiski kā muskulatūras trenēšana vai piemērotu apavu nēsāšana.
"Es noteikti ļoti lieku lielu uzsvaru uz svaru un mēģinu arī izglītot savus pacientus, ka svara kontrole ir ļoti būtiska. Nereti liela svara dēļ pacientiem, it īpaši uzsākot lielākas slodzes, mehāniskais bojājums var būt lielāks. Ir lielāks risks arī gūt mikrotraumas liekā svara dēļ," norādīja Vindele-Strode.
Ja ir liekais svars un vāji muskuļi, lielākā daļa slodzes tiek pārnesta uz locītavām.
Tad ilgtermiņā veidojas tādi bojājumi, kurus nebūs iespējams ārstēt ar fizioterapiju vien, bet jāiesaistās būs arī ķirurgiem.
"Es nereti pacientiem saku - varu jūs apsveikt, jums viss ir kārtībā ar to konkrēto locītavu, bet būs jādara divas šausmīgi grūtas lietas, reizēm neiespējamas: jāsamazina svars un jāsāk vingrot. Ir divu kategoriju pacienti. Ir vieni tādi, kas saka – super, tad es eju vingrot! Ir tādi, kas iziet no kabineta ārā, un es aiz durvīm dzirdu, ka šitā daktere neko nesaprot un pie viņas nevajag iet," atzina Rumba.
Jāsāk pakāpeniski
Rumba atzina, ka uzsākt regulāri un pareizi vingrot, izvērtējot piemērotāko slodzi un vingrinājumus, nebūt nav vienkārši, bet agrāk vai vēlāk tas ir jāsāk. Viņai piekrita arī Vindele-Strode, piebilstot:
"Es pacientiem mēģinu skaidrot, ka rezultāts nebūs ne rītdien, ne parīt, ne aizparīt, ne pēc nedēļas, ne, iespējams, pat pēc mēneša. Tas ir sistemātisks, pakāpenisks darbs. Mēs sākam ar mazāku slodzi un mēģinām to pakāpeniski palielināt, bet neforsēt. Nereti pacients saforsē slodzi, un viņam kļūst vēl sliktāk."
Tāpat Vindele-Strode uzsvēra, ka mūsdienās pieejamas daudz un dažādas aktivitātes, kuras var pielāgot katra cilvēka vēlmēm un iespējām.
Visiem nav obligāti jāskrien vai jābrauc ar velosipēdu, fizioterapeits var piemeklēt katram piemērotāko fizisko nodarbi.
Fizioterapeite norādīja, ka visbiežāk cilvēkiem, kas ilgi nav bijuši fiziski aktīvi, iesaka sākt ar ārstniecisko vingrošanu, peldēšanu, riteņbraukšanu un pastaigām. Skriešanai var pievērsties tad, kad ķermenis jau sagatavots lielākai slodzei. Tāpat nedrīkst aizmirst par piemērotiem apaviem.
"Ja ir sūdzības par sāpēm pēdās, es vēl pirms pastaigām ieteiktu doties pie tehniskā ortopēda, lai saprastu, kāds atbalsts ir nepieciešams pēdām no apakšas. Tad var iet kaut vai 50 kilometrus dienā katru dienu, bet atbalstu vajag sakārtot," ieteica Rumba.
