Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju centrā strādā astoņi ārsti algologi, kuri specializējas sāpju ārstēšanā.
"Mēs nodrošinām sāpju ārstēšanu hronisku sāpju slimniekiem, kuriem sāpes jau ir ilgāk par pusgadu un kuriem parastās, ikdienas ārstēšanas metodes nesniedz atvieglojumu," skaidroja PSKUS Sāpju aprūpes nodaļas vadītājs Iļja Noviks.
Metodes hronisku sāpju ārstēšanai ir dažādas, katram pacientam meklējot piemērotāko: "Vienam cilvēkam sāpes var būt vienkārši kā fons, otram cilvēkam tādas pašas intensitātes sāpes var būt kā ciešanas, to nosaka mūsu individualitāte.
Latvijā, piemēram, 20% populācijas cieš no hroniskām sāpēm. Visbiežākās ir muskuļu skeletālās sāpes, tās, protams, ir muguras lejasdaļas sāpes, kam seko locītavu sāpes, un trešais ir migrēna."
Atkarībā no sāpju veida iespējams dažādas zāļu terapijas, ārstnieciskā vingrošana, mazinvazīvas procedūras, kā arī psiholoģiskā palīdzība, iesaistot visdažādākos speciālistus.
"Sāpju ārstēšana ir liels izaicinājums. Ja mēs uztvertu sāpes kā tādu noziedznieku, tad Stradiņa slimnīcas speciālisti, algologi, sāpju speciālisti ir izmeklētāji, kas izmanto visas iespējamās tehnoloģijas, kas šobrīd ir pieejamas. Izmeklē šo "noziegumu" un skatās, kādi ir cēloņi un kā ar to cīnīties. Sāpes nepadara stiprāku, sāpes ir ciešanas," skaidroja PSKUS galvenā ārsta vietniece Egija Lapiņa.
Slimnīcā stāsta, ka trīs cilvēkiem ar vienu un to pašu kaiti var būt atšķirīgas ārstēšanas metodes.
Ārsts Noviks uzsvēra, ka hronisku sāpju ārstēšana ir efektīva tikai tad, ja tas ir komandas darbs un tās dalībnieks ir arī pats pacients:
"Bieži mēs varam pielikt jebkādas savas pūles, bet, ja dzīvesveida kļūdas, kas visbiežāk arī noved pie hroniskām skeleta sāpēm, nav novērstas un cilvēks turpina darīt to, ko līdz šim, tad ārstēšana ir līdzīga tādam stāvoklim, kad, piemēram, cilvēkam ir lauzts kauls, vaļējs lūzums, mēs dodam morfīnu un pārsēju. Sāpes mazinās? Mazinās. Problēma atrisinās? Nē."
Sāpju centrā pēc palīdzības vēršas gan cilvēki, kuru darbs ir sēdošs, saspringts, stresa pilns, gan tie, kuri ikdienā veic smagu fizisku darbu.
"Nav lielāka gandarījuma gan ārstiem, gan māsām, gan patiesībā jebkuram, redzot ilgo cietušu pacientu smaidīgu brīdī, kad ir apturēts nepārtrauktais sāpju cikls un cilvēks patiešām ir no šī apburtā loka ticis laukā," atzina Lapiņa.
Ārsti uzsver, ka ar hroniskām sāpēm nav jāsadzīvo. Daļu no tām var mazināt, krietni uzlabojot dzīves kvalitāti, vai pat pilnībā izārstēt.
