Koksaki vīrusi ir daļa no enterovīrusu grupas, kas pie mums dzīvo jau ilgstoši, pastāstīja pediatre. Tie mēdz mainīties, katrā laika periodā izraisot dažādas saslimšanas.
"Ja pagājušajā gadsimtā mēs baidījāmies no enterovīrusa formas, ko sauc par poliomielītu, kas bija bērnu trieka, tad tagad, uzsākot vakcināciju, poliomielīts pie mums nav sastopams. Mēs esam no poliomielīta brīva valsts," norādīja infektoloģe. "Bet ir citi enterovīrusu veidi, varētu teikt, tādi poliomielīta "brālēni vai māsīcas", un tos mēs divās lielās grupās saucam par Koksaki un ehovīrusiem. Tie ir ļoti, ļoti plaši izplatīti vīrusi."
Freimane norādīja, ka šo enterovīrusu apkārt ir tik daudz, ka ar tiem kaut reizi dzīvē, varbūt vieglāk, varbūt smagāk, ir slimojis katrs cilvēks. "Apkārtnē viņu ir tik daudz, ka mēs no viņiem pilnīgi izvairīties nevaram," sacīja infektoloģe.
Visbiežāk ar šiem enterovīrusiem slimo bērni no trīs līdz 10 gadu vecumam. Parasti neslimo bērni līdz trīs mēnešu vecumam, jo zīdaiņiem ir imunitāte, ko viņi iegūst no mātes.
Savukārt pēc 10 gadu vecuma bērnam pēc iepriekšējās slimošanas jau ir izveidojusies imunitāte.
Enterovīrusu radītās infekcijas izplatās no rokas mutē, norādīja Freimane. "Netīra roka kaut kur paņem mantiņu vai sarokojas, un šo mantiņu paņem atkal cits bērns," infekcijas pārnesi raksturoja infektoloģe, piebilstot, ka pēc tam ar netīrām rokām bērns ēd vai liek tās mutē, tādējādi inficējoties.
Freimane vērsa uzmanību, ka enterovīrusi ir ļoti izturīgi pret dezinfekcijas līdzekļiem:
"Viņi ļoti labi pakļaujas hlora iedarbībai, bet pie citiem dezinfekcijas līdzekļiem tie ir pieraduši un iemācījušies ar tiem sadzīvot."
Runājot par enterovīrusa radītajiem sarežģījumiem, ārste norādīja, ka 90% gadījumu vīruss izpaužas ļoti, ļoti viegli vai pat neizpaužas vispār. "Būs neliela temperatūra, savārgums, varbūt nedaudz šķidrāka vēdera izeja, bet tas arī ļoti ātri beigsies," pastāstīja Freimane, norādot, ka dažreiz cilvēks pat var nenojaust, ka vīrusu ir izslimojis.
Savukārt, ja enterovīruss skar mazāku bērnu ar sliktāku imunitāti, šie simptomi var būt izteiktāki. "Var būt ļoti augsta temperatūra, 39 vai 40 grādi. Var sāpēt galva, reibt galva, var būt palielināti kakla limfmezgli," sacīja Freimane. "Ar vīrusiem ļoti interesanti ir tas, ka katram cilvēkam viens un tas pats vīruss var izsaukt dažādus simptomus, taču visbiežākais variants ir augsta temperatūra. Vai arī šķidra vēdera izeja, bet nekad ar asinīm.
Ja ir vēdera izeja ar asinīm, esam uzmanīgi, visticamāk, tas nebūs "parastais" vīruss."
Runājot par Koksaki vīrusu, kas bieži vien satrauc mammas, jo tā izplatīts simptoms ir izsitumi ap muti, uz rokām vai pēdām, Freimane ieteica izsitumus īpaši neārstēt. "Šie izsitumi ir labi, tie pāries paši no sevis un nekādu specifisku ārstēšanu tie arī neprasa, jo tas ir vīruss. Dodam bērnam ļoti daudz dzert, ja nepieciešams, mazinām temperatūru un cenšamies šo bērnu nelaist kopā ar citiem bērniem," aicināja Freimane.
Ārste atgādināja, ka pat pēc pārslimošanas Koksaki vīruss vēl vairākas nedēļas var izdalīties organismā, cilvēkam pašam to nezinot.
