Kā labāk dzīvot

Iniciatīvas "Paēdušai Lavijai" izdales punkts "Māja atbalstam" svin 10 gadu jubileju

Kā labāk dzīvot

Pētnieks: Ja ir pieci dažādi tauriņi dārzā, tad ar dārzu viss ir kārtībā

Ārste: Izklaides vajadzētu pārcelt uz lielākiem ekrāniem. Tas mazina redzes problēmas

Ārste: Lai mazinātu redzes problēmas, izklaides no telefoniem jāpārceļ uz lielākiem ekrāniem

Telefons ir brīnišķīga ierīce zvanīšanai, taču dažādas izklaides redzes saudzēšanas nolūkos pēc iespējas jāpārceļ uz lielākiem ekrāniem, jo tiem degunu 15 centimetru tuvumā nepieliksi – lielāki ekrāni automātiski notur mūs redzi veselīgākā attālumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģe Anda Balgalve un 2022. gada titula "Gada optometrists" ieguvēja, optometriste Ilze Dilāne.

ĪSUMĀ:

  • Nododot bērnam viedierīci, viņš ir jāapmāca ar to rīkoties, tostarp turēt viedierīci acīm drošā attālumā un leņķī.
  • Redzes bojāšanās ir ilgstošs process, un redzi var ietekmēt gan attālums, kādā tiek turēta viedierīce, gan poza, kādā laiks pie viedierīces tiek pavadīts.
  • No viedierīces līdz acīm svarīgi ieturēt vismaz 40-50 centimetru lielu attālumu.
  • Viedierīce sejai nereti tiek pietuvināta neapzinoties, tāpēc speciālistes iesaka pārcelt izklaides uz lielajiem ekrāniem.
  • Izmantojot datoru un viedierīces, ir svarīgi ievērot ergonomiskos faktorus.

Vienu dienu vai pāris nedēļu paskatoties filmu vai kādu citu izklaidējošu saturu telefona ekrānā, nekas būtisks ar cilvēka redzi nenotiek. Redzes sabojāšanās ir ilgstošs process, atzina Balgalve. 

"Tā pa taisno jau nebojā tās acis, šīs ierīces nerada acu slimības, bet bez tādām konkrētām acu slimībām ir daudzas funkcionālas problēmas," viņa uzsvēra. 

"Ir tā, ka tas, kas par daudz, tas par skādi. Ja pirms kādiem 20-30 gadiem mūsu bērnus biedēja – nelasi ar degunu grāmatas, tad arī tagad runa ir vairāk par to, kā mēs lietojam šīs ierīces, par ergonomikas principiem. Mums ir jāprot pareizi tās lietot, un tas ir jāmācās gan pašiem, gan arī jāmāca saviem bērniem, jo mēs, pieaugušie, esam tie, kas iedod bērniem šīs ierīces, viņus neapmācot," piebilda Dilāne. 

Prast lietot mobilos telefonus un citas viedierīces nozīmē ne tikai lietot tās ierobežotu laiku un tikai tad, kad tās nepieciešamas, bet arī pareizā attālumā un leņķī no mūsu acīm. 

"Gan laiks, ko mēs pavadām, gan veids, kā mēs to darām, un poza [ietekmē redzi], jo redze nav tās divas acis galvaskausā, redze ir viss ķermenis.

Ja ķermenis neatjaunojas, tad redzes sistēma un funkcijas arī neatjaunojas. Tas viss ir saistīts. Šobrīd zinātnieki ir pierādījuši – jo tuvāk mēs kaut ko skatāmies, jo tas vairāk ietekmē. Tas tiešām var provocēt tuvredzību," uzsvēra Dilāne. 

Tāpat kā grāmatu nevajag lasīt ar degunu, arī no viedierīcēm svarīgi ieturēt zināmu attālumu, vismaz 40–50 centimetrus, nesaliecot ķermeni, neizstiepjot kaklu. Balgalve skaidroja, ka bieži vien telefonu ekrāniem pietuvojamies, to pat īsti neapzinoties, tāpēc par to jāpiedomā visu laiku. 

"Apzinīgi bērni un pusaudži to zina, ka [jātur telefons] ir kādus 40-50 centimetrus no sevis, un viņi tā sāk, bet, visā tajā procesā ieejot, finišs ir deguna galā. Tas ir nenovēršami, jo ekrāns ir mazs, darbība aktīva, viss ķermenis pieslēdzas, un viņš pat nedomājot automātiski tiek pievilkts klāt," norādīja oftalmoloģe. 

Tāpēc ārste ieteica pēc iespējas biežāk izklaides pārcelt no maziem ekrāniem uz lielākiem. 

"Nav sliktu ierīču, un telefons ir absolūti brīnišķīga ierīce, bet tam, kam ierīces ir paredzētas, tās jālieto pareizi. Kad pusaudžiem stāstu, ka telefons ir zvanīšanas ierīce, viņiem ir lielas acis reizēm.

Manā uztverē, izklaides, bez kurām nevaram dzīvot, pēc iespējas maksimāli pārceļamas uz tālākiem ekrāniem. Mēs nekad pie lielā ekrāna degunu nepieliksim klāt, nekad, un tas automātiski mūs notur attālumā," skaidroja Balgalve. 

Vienlaikus, arī skatoties datora vai televizora ekrānā, ir svarīgi, lai tas ir pareizā leņķī, pareizā attālumā un ar piemērotu spilgtuma pakāpi. Tāpat arī pie tiem svarīgi nepavadīt pārāk ilgu laiku neizkustoties. Tas joprojām ir jāmācās gan ģimenēs, gan izglītības iestādēs, atzina Dilāne. 

"Ergonomika ir pats galvenais faktors datora vai viedierīču lietošanai – gan tas, kāds ir ekrāns, gan tas, kā tas ir novietots, gan darba režīms, kā mēs strādājam. Tie ir trīs galvenie vaļi, uz kā viss balstās," secināja Baldgalve. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti