Latvijā ik gadu ap 3000 grūtniecību pārtraucas kādu iemeslu dēļ līdz 12. grūtniecības nedēļai, apmēram 170 iet bojā starp 12. un 22. grūtniecības nedēļu, un vēl tikpat bērniņu piedzimst nedzīvi pēc 22. grūtniecības nedēļas vai nomirst pirmajā nedēļā pēc dzimšanas. Šo mūžībā aizsaukto bērnu vecāki kopā ar profesionāļiem jau vairākus gadus ir apvienojušies sabiedriskā iniciatīvā "Zvaigžņu bērni".
Atbalsta grupu vadītāja sērojošiem vecākiem Ginta Bula pauž, ka par bērnu zaudēšanas jautājumu mūsu sabiedrība negrib runāt. Vecākiem, kuri zaudējuši bērnu, bērns ir bijis, seko sērošanas laiks. Saruna par šo problēmu vecākiem dot apstiprinājumu, ka bērns ir bijis, ka par to drīkst runāt. Pie zaudējumiem ir svarīgi to izstāstīt, atļauties emocijas, arī dusmas.
Sērošana ir darbība, runājot virzās sērošanas process, tāpēc par to runāt ir svarīgi.
Režisore Ināra Slucka nesen Nacionālajā teātrī iestudējusi izrādi "Sievietes daļas", kas stāsta par bērna zaudējuma pieredzi un ietekmi uz visu ģimeni. Slucka skaidro, ka teātris šo izrādi izvēlējās tāpēc, ka par šo tēmu nerunā, izrāde ir atbalsts cilvēkiem, kuri šo zaudējumu ir piedzīvojuši. Cilvēki arī neprot par to runāt ar citiem, nezina, kā uzrunāt, kā atbalstīt, runāt par zaudējumu.
Skatīties izrādi ir grūti, bet jebkura emocionāla izpausme ir dziedējoša, atvieglo. Izrāde var palīdzēt tiem, kuri ar to ir saskārušies, tiem, kuri to izdzīvojuši, uzsver režisore.
Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa atveido galveno lomu – Maju. Notikums ļoti ietekmē visus Majas ģimenes apkārtējos, visus iesaistītos. “Bērnu zaudē visa ģimene, zaudējums ir kopējs. Strādājot pie lomas, bija un vēl aizvien ir jāmeklē sevī spēks, gaisma, ticība, cerība, jāmeklē arī brīžos, kad šķiet, ka visa tā nav. Jautājumi ir lieli, apjomīgi un pat neatbildami,” pauž aktrise.
Ginta Bula akcentē, ka
vistuvākie cilvēki var visvairāk sāpināt pēc zaudējuma, jo viņi nogurst no sērošanas.
"Nekas nav lielāks un svarīgāks par dzīvību. Var piederēt mantas un īpašumi, bet vērtības izmainās, kad piedzīvo dzīvības rašanos. Dzīvības skaistums, trauslums, spēja to novērtēt un būt pateicīgam par to," svarīgo savas varones dzīvē raksturo Siliņa.
