Krīzes laikā cilvēki vēlas radikālas izmaiņas, tam var pieskaitīt arī mājdzīvnieka iegādi, bet krīzē nav ieteicams veikt lielas izmaiņas,
uzsver psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Zoopsiholoģe Inga Cerbule, atbildot uz jautājumu, vai šis ir labs laiks mājdzīvnieka iegādei, atbild gan apstiprinoši, gan noliedzoši. Labs laiks mājdzīvnieka iegādei, jo ir daudz brīva laika. Nē, jo jādomā, kas notiks pēc tam, kad atsāksies darba dzīve un aizņemtība. Nevajadzētu ņemt dzīvnieku tāpēc, ka ir garlaicīgi.
Jāņem dzīvnieku tad, ja ir laiks, nauda, zināšanas un piemērota dzīvesvieta, kā arī iespēja par dzīvnieku rūpēties ilgtermiņā.
Zināšanas var apgūt, tomēr jāapzinās, ka prasmes būs mērķtiecīgi jāapgūst.
Kristīnes Dūdiņas ģimene, pirms iegādāties mājdzīvnieku, pie sevis ņēma uz laiku draugu mājdzīvniekus pieskatīšanai, tad piedalījās suņu audžuģimeņu programmā, uzņemoties atbildību par suni uz gadu. Tagad ģimenei ir savs suns.
Samojedu audzētavas „Baltie suņi” pārstāve Ilze Āboliņa uzsver, ka atbildīgi ir arī suņa pārdevēji, viņa rūpīgi izskata, kam dot suņu mazuļus. Suns nav mantiņa. Bieži ģimenē grib suni, bet nav zināšanu par to, kāds suns piemērots ģimenei.
Ne vienmēr mājdzīvnieks mājās ienes pozitīvas emocijas; ja ģimene ir gatava veltīt tam laiku, ieguldīt līdzekļus, tad var būt labs rezultāts, ja tā nav, būs tikai stress.
Mīlestība uz dzīvnieku ir arī visa nepieciešamā nodrošināšana. Ja dzīves ritms aizņemts, ja cilvēks prom no mājas 10 stundas, ja dzīvo nelielā dzīvoklī, nav līdzekļu kvalitatīvai medicīniskai palīdzībai, tad nevajag mājdzīvnieku. „Nesāciet ar suni, sāciet ar zelta zivtiņu un kāmīti,” aicina Inga Cerbule.
Vecākiem, ņemot suni, jāsaprot, ka suns būs vecākiem, ne bērniem; suņa dzīves laikā bērniem jau būs pašiem savi bērni.
Dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone apstiprina, ka šobrīd dzīvnieku mazuļi patversmē tiek izņemti, interese ir ļoti liela.
