Mēs jau pērn jūs aicinājām būt vērīgiem svinētājiem un tradīciju kopējiem. Ja ko no tā pērn veicāt, tad tagad pārliecinieties, vai ticējumi tiešām darbojas?
Šajos folkloras krātuvē apkopotajos ticējumos esam izvēlējušies Vecgada vakarā darāmos darbus, lai jūs nemulsina, ka te minēts ne tikai Vecgada vakars, bet arī Jaungada vakars – vakars pirms jaunā gada.
Veco gadu pavadot:
Gada beidzamajās dienās neko nedrīkst iesākt, jo tad darbam nav svētības. /T. Dzintarkalns, Talsi./
Veca gada vakarā nevajaga daudz strādāt, tad nākošā gadā neies labi. /L. Liepa, Dzērbene./
Ļaudis runājuši: "Jāiet uz pirti un jānomazgā vecā gada dubļi, lai jaunā gadā būtu labāka dzīve un lai nebūtu jāiet vecie ceļi un jānēsā vecie dubļi." Vakarā lējuši laimes un šīm laimēm arī nopietni ticējuši. /B. Eriņa, Latgale./
Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos esot pāri minūtes visās akās vīns. /A. L.-Puškaitis./
Veca gada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas radies pagājušā gadā, tiktu apēsts; jaunā gadā turpretim nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve nākamā gadā būs skāba. /A. Bundža, Ķieģeļi./
Vecgada gada vakarā jāiet uz krusta ceļa laimes podu meklēt. Kad pulkstens sit divpadsmit, tad laimes pods pilns ar zeltu uznāk zemes virsū. Kas podu atrod, tam viss, ko viņš vēlas, piepildās. /K. Corbiks, Lielsesava./
Kas jauna gada vakarā šuj, tam rādās vilkači./A. L.-Puškaitis./
Jauna gada vakarā uz krusta ceļa vajaga krustu vilkt. Pirmais, kas iemin krusta vidū, laukā nevar tikt, kamēr nenāk krusta vilcējs un viņu neatsvabina, par ko var prasīt maksu. /K. Corbiks, Lielsesava./
Jaungada nakti jāsviež cepure gaisā: ja cepure nokrīt "uz acīm", tad jaunajā gadā gaidāma liela bagātība, bet ja nokrīt augšpēdus, tad – bads. /J. Cinovskis, Snēpele./
Jaunam gadam iestājoties, jāēd zivis, lai nākošā gadā būtu tikpat daudz naudas kā zivīm zvīņas. /A. Bundža, Ķieģeļi./
Jaunā gadā ir jāēd zivis, tad visu gadu būs nauda. /Z. Akmentiņa, Lubāna./
Veca gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un divpadsmit reizes ēst, tad nākošais gads būšot bagāts. /J. Ozola, Smiltene./
Jauna gada vakaru jāēd sausi zirņi ar siļķi, tad ir veselīgs cilvēks un būs daudz naudas. /M. Koškina, Elēja./
Jauna gada vakarā vajaga dzert, dziedāt un dancot, tad visu gadu klājas labi. Lai nebūtu jāraud, tad jaunā gadā nevāra zirņus; tie jāapēd vecā gadā līdz pusnaktij, un, kas paliek pāri, tie jāsadedzina; ja to nedara, tad nākošais gads būs asaru gads. Zirņi tad ir jāēd tikai pa deviņiem. Tāpat vecā gada vakarā jāapēd visi izvārītie skābie kāposti, bet jaunā gadā tos vairs nevar ēst, jo tad vairs kāposti neaug. Jaunā gadā saimniekam pašam vajaga iesākt maizes kukuli un apgādāt visai saimei. Visā jaunā gadā galds nedrīkst būt tukšs no ēdieniem. Par visām lietām uz galda jāliek sāls un maize, tad Laime tur apmetas uz dzīvi. /B. Z. II. pielikums, 1935, 11./
Ja jaunā gada nesagaida, bet aiziet gulēt, tad tas visu gadu gulēs. /M. Šķipsna, Gulbene./
Jaungada naktī priekš divpadsmitiem jāuzraksta kāda vēlēšanās uz papīra gabaliņa un, kamēr pulkstens sit, papīrītim ir jāsadeg. Ja sadegs, tad vēlēšanās piepildīsies, ja nesadegs – nepiepildīsies. /K. Corbiks, Reņģe./
Jaungada naktī saliek uz galda trīs krāsas: baltu, sarkanu un melnu un, aiztaisot acis, velk. Ja izvelk baltu, tad būs viss gads laimīgs, ja sarkanu, tad vidējs, ja melnu, tad drūms. /A. Smilga, Gaiķi./
Sajust veca gada vakarā aukstumu pie deguna un ausīm, var sagatavoties uz svīšanu nākamā vasarā. /Jaun. Ziņas, 1923, 292./
Materiāla sagatavošanā izmantots valoda.ailab.lv krājums.
Raksta pirmspublikācija 2019. gada 31. decembrī.
