Zirņi, pīrāgi, cūkas šņukurs. Ziemassvētkos gatavojamu ēdienu receptes folkloras krājumos un mūsdienās

Ziemassvētku ēdienu tradīcijas senatnē un mūsdienās atšķiras, bet dažas nianses ir saglabājušās. Seni ticējumi saka, ka jāēd daudz un sātīgi par svētību nākamajam gadam.

Gan senatnē, gan mūsdienās svētku maltīte bija bagātīga un ēšana bija liela daļa no svinēšanas. "Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara" (P.Zeltiņa, Ikšķile), saka ticējums.

Ēdienu izvēli senatnē, protams, noteica pieejamie produkti. Ziemassvētkos (atšķirībā no Lieldienām) produktu pietiek – ir saknes, graudi un svētkiem kaujami lopi, svētku maltīte iznāk bagātīga, var pat rīkot desu ēšanas sacensības.

Āronu Matīss pierakstījis svētku maltīšu tradīcijas: “Par sevišķu svētku gardumu turēja sausi novārītus zirņus un pupas. Putraimu desas un gaļas ēšana ziemassvētkos it sevišķi ir novados, kur agrāk dzīvoja lībieši, un Igaunijas robežās. Tur lauku puiši vēl priekš dažiem desmit gadiem ziemassvētkos mēdza sacensties, cik olektis putraimu desas kurš var apēst. Ļaudis ticēja, ka dūšīga ēšana otrajos svētkos veicina nākamā gada ražu.

Ziemeļvidzemē dažās vietās svētkiem cepti īpaši rupjas maizes svētku kukuļi. Bieži tie cepti no pēdējā kūluma miltiem, un kukulis taisīts augsts, kaudzei līdzīgs, lai nākošā gadā būtu bagāta raža un visa būtu kaudžu kaudzēm. Šādu svētku kukuli cepa no rudzu vai karašas miltiem.

Ziemassvētkos pat lopiem dots labāk ēst.

Plaši pazīstams arī paradums otrajos svētkos vārīt cūkas galvu. To ēdot, arājs dabūjis šņukuriņu, lai tam pavasaros labi veiktos aršana. Acis dotas kaķim, lai tas labāki redzētu peles. Senāk latvieši atstājuši galdus visu nakti ar ēdieniem un alu apkrautus, lai pie tiem varētu mieloties veļu valstī aizgājušie.”(Latvis, 1929, 25. XII).

Ticējumi vēsta par ēdienu izvēli, ēšanas paradumiem un no šīs izvēles izrietošām sekām. Katra paša ziņā paliek – kam ticēt, kam ne.

  • Ziemassvētku sestdienā vajaga deviņas reizes ēst, nest sienu istabā un paturēt to tur par visām trim svētku dienām. Arī uz galda liek sienu un uz siena dieva dāvanas. (A. Bīlenšteina rokraksts, Valka).
  • Ziemassvētkos vārīja kūķus jeb zīdeni ar cūkas pusgalvu iekšā; mājas māte izdalīja mājas ļaudīm pa trauciņam, lai nākošais gads būtu derīgs un svētīgs. (M. V. 1891, 33. M. Rožukalns, Dikļi).
  • Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad nekad netrūks maizes. /(J. Kasparovics, Skrunda).
  • Ziemassvētkos vārīja pupas un zirņus, lai tās labi augtu. (A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga).
  • Ziemassvētku naktī vajaga ēst zirņus, tad būs pulka naudas. (R. Eglentāle, Reņģe).
  • Ziemassvētkos jāēd pūces bērni, t.i. pinkās sagrūsti zirņi ar kaņepēm. (M. Bērziņa, Vaidava).
  • Maizi, kas cepta ziemassvētkiem, vajaga ap visiem lopiem apcelt, tad tikai vēl var to cilvēki ēst. (A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna).
  • Ziemassvētku un jauna gada naktī 9 reiz jāēd, lai visu gadu nekā netrūkst. Pēc ēšanas pilni trauki visu nakti jāatstāj uz galda. (K. Jansons, Plāņi).

Ziemassvētkos gatavojamu ēdienu receptes

Zirņu pikas

Vajadzēs: 3 riekšavas vārītu zirņu, 2 sīpolus, 100 g cauraudzīša, 1 lielu kartupeli (vārītu).

Pagatavošana: Zirņus mērcē vismaz 12 stundas. Liek vārīties aukstā ūdenī un vāra, kamēr mīksti. Nomizo un uzliek vārīties arī dažus kartupeļus. Sagriež gabalos cūkgaļas cauraudzi un  sacep sīpolus uz pannas.

Zirņus izmaļ gaļasmašīnā, izvārītos kartupeļus saspaida ar dakšiņu. Liek klāt samaltajiem zirņiem, pievieno arī sacepto gaļu ar sīpoliem un veido viendabīgu masu. No tās ar rokām veido tādas kā bumbas, liek uz cepešplāts un cep cepeškrāsnī lielā karstumā, kamēr izveidojas kraukšķīga  garoziņa. Pasniedz kopā ar krējumu vai krējuma un mārrutku mērci.

Recepte no liepājnieku Kūlaiņu ģimenes svētku galda.

Speķa pīrāgi

Ziemassvētku tirdziņš

Nepieciešams:

  • 250 ml piena,
  • 2,5 līdz 3 glāzes miltu,
  • 50 g svaiga rauga,
  • 150 g sviesta,
  • ēdamkarote cukura,
  • šķipsniņa sāls,
  • ola pārziešanai,
  • ķimenes.

Pildījumam:

  • 200 g žāvētas cūkgaļas,
  • sīpols,
  • pipari.

Pagatavošana:

Uzsilda (nedrīkst uzvārīt!) pienu. Siltajā pienā iedrupina raugu, pieliek sāli un cukuru, kārtīgi sakuļ, lai raugs izmaisās pienā. Tad liek klāt miltus pa nelielām porcijām. Pieliek apmēram divas glāzes, samaisa, tad mīklā liek mīkstu sviestu un mīca, liek klāt vēl miltus, līdz sanāk vijīga mīkla. Iespējams, nebūs nepieciešamas trīs glāzes miltu, bet varbūt mazāk, jo mīklai jābūt mīkstai.

Mīklu samīca, pārsedz ar pārtikas plēvi un uz 20 līdz 30 minūtēm liek ledusskapī.

Gaļu sagriež smalki, sajauc ar sīki sakapātiem sīpoliem un pipariem.

Bērniem pīrāgus veidot būs pagrūti, tāpēc ieteicams izvēlēties vienkāršāku variantu.

Galdu apkaisa ar miltiem, uz tā liek mīklas pikuci (krietna kartupeļa lielumā) un izveltnē plānu apli. Apli sagriež astoņās daļās, iegūstot astoņus trīsstūrus.

Katra trīsstūra platajā galā liek pildījuma kaudzīti un no platākā gala mīklu rullē uz tievāko. Uz plāts liekot, pīrādziņus saliek kā mēnestiņus, pārsmērē ar sakultu olu, pārkaisa ar ķimenēm un cep 220 grādos skaisti brūnus.

Koča

Nepieciešams:

  • 300 g grūbu,
  • 200g žāvēta speķa,
  • 3 sīpoli,
  • sāls.

Pagatavošana:

Grūbas uz sausas pannas apgrauzdē brūnas.

Gaļu sagriež smalki, apcep kopā ar sagrieztiem sīpoliem.

Sautējamā traukā ar augstākām malām kārtām liek grūbas un apcepto gaļu. Pāri pārlej karstu ūdeni tā, lai ūdens virs kočas būtu apmēram trīs centimetri.

Traukam uzliek vāku un liek cepeškrāsnī 170 grādos, sautē, līdz grūbas gatavas. Kočai jābūt irdenai.

 

Rupjmaizes kārtojums

Nepieciešams:

  • 300 rupjmaizes,
  • 250 ml saldā krējuma,
  • 250 ml dzērveņu ievārījuma,
  • 2 ēdamkarotes cukura,
  • 1 tējkarote kanēļa.

Pagatavošana:

Maizi sadrupina smalki, sajauc ar kanēli.

Saldo krējumu sakuļ ar cukuru.

Traukā liek maizes kārtiņu, tad ievārījumu, tad putukrējumu, tad atkal maizi un tā turpina, kamēr visas sastāvdaļas izlietotas. Kad gardums salikts, to patur pāris stundu, lai sastāvdaļas sadraudzējas.

Šo gardumu var likt arī porciju trauciņos.

Variants: Maizes vietā izmanto rupjmaizes rīvmaizi, tikai tad saldo ēdienu vislabāk sagatavot iepriekšējā vakarā un atstāt līdz rītam; bērniem tas var būt pārāk ilgs gaidīšanas laiks.

Tāpat saldā krējuma vietā var likt skābo, ievārījuma vietā svaigas vai saldētas ogas.

Materiāla sagatavošanai izmantots http://valoda.ailab.lv. krājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt