Ģimenes ikdienu ietekmēja arī pandēmija, Monta ir skaistumkopšanas speciāliste, darba lieguma dēļ viņa divus gadus pavadīja mājās kopā ar dēliem, un tas bija laiks, kad tika pārvērtētas ģimenes vērtības, kas patiešām ir svarīgi.
Sarunā Monta pārliecinoši saka – tā noteikti ir ģimene. Lai visi kopā labi justos, viņi viens otram velta pietiekami daudz laika. Parasti tās ir sportiskas nedēļas nogales visiem kopā, tagad, kad Mārtiņš iestājies Zemessardzē, Monta biežāk rosās pa māju kopā ar puikām. Tomēr tēta piemēram seko viņa vecākais dēls – Magnuss tieši 11. novembrī deva jaunsarga svinīgo solījumu.
Bet pēdējā laikā Mārtiņš nedēļu nogalēs nav mājās ne tikai tāpēc, ka aktīvi iesaistījies riteņbraukšanā. Augustā viņš ir izgājis trīs nedēļu Zemessardzes apmācības un kopš tā laika katru nedēļas nogali turpina iesaistīties Zemessardzes mācībās. Kā jau daudzus šobrīd, arī Mārtiņu pievienoties Zemessardzei mudinājis Ukrainā notiekošais.
Mārtiņš stāsta, ka viņš vēl šaubījies, tomēr mācības ir trīs nedēļas, Monta teikusi – viss, ej!
"Šis temats jau pirms pāris gadiem tika pacelts, ņemot vērā, ka mācības paņem diezgan daudz laika, ja trīs nedēļas jāatstāj ģimene; ne katrs vīrietis to var izdarīt darbu vai citu pienākumu dēļ. Tagad viss sanāca, ka vienkārši vajadzēja. Es arī jutu, ka viņam to vajag. Kā sieva vēl uz to skatos, kā uz foršu pasākumu vīriešiem. Protams, tas ir nopietni, tās ir īstu vīru lietas. Ja vīrs ir laimīgs, darot to, ko viņi tur dara, arī sieva ir laimīga," vērtē Monta.
Pēc pamatapmācībām Mārtiņš atzīst, ka visiem ieteiktu tās iziet, jo ļoti daudz var iemācīties pie profesionāliem instruktoriem labi izstrādātās mācību programmās. Militārā disciplīna kā izaicinājums.
"Varbūt ne visiem tas ir, bet es ieteiktu visiem to izdarīt. Ja ne Zemessardzē, tad rezervista mācības iziet," atzīst Mārtiņš.
Mārtiņš atzīst, ka jūtas drošāk un pārliecinātāk pēc pamatapmācībām, kā rīkoties, ja būs "x stunda". Arī Monta bilst, ka zina savu misiju, ja būs "x stunda". Viņai jārūpējas par bērniem un jābūt fiziski un emocionāli gatavai to darīt vienai.
Zemessardzes mācībās Mārtiņš saticis puišus, kas iepriekš bijuši Jaunsardzē. Novērtējot viņu prasmes un zināšanās, viņš mudinājis arī savu vecāko dēlu Magnusu iesaistīties šajā organizācijā.
Monta vērtē, ka plusi, dzīvojot laukos ir daudz lielāki nekā tas, ka bērni vairāk jāvadā uz skolu vai nodarbībām. Tā ir organizēšana un loģistika. Arvien viņi ir pilsētnieki laukos, jo strādā pilsētā, nav nekādas lauku saimniecības, tikai trīs dobītes, kur aug jaunie kartupelīši, trīs burkāni, kāda salātlapa.
"Kaut kas nedaudz, ko var apvienot ar ikdienas darbiem," bilst Monta.
Monta strādā skaistumkopšanas jomā, Mārtiņš informācijas tehnoloģiju jomā.
Magnusam ir 11 gadi, viņš mācās Valmieras sākumskolā. Puika vērtē – lauku dzīves mīnuss ir tas, ka draugi tālu un arī veikals nav piecās minūtēs sasniedzams. Ieguvumi – klusums un daudz vietas, kur darboties.
Markam ir seši gadi, un viņš iet "skolas dārziņā".
Visiem kopā tuvs ir aktīvais dzīves veids – pārgājieni, aktīvitātes ārpus mājas, sportošana.
"Es teiktu, ka esmu vairāk aktīvs fans, vīrs vairāk ir aktīvs sportists, kopā esam laba komanda, kas māk atpūsties," vērtē Monta, kura kopā ar bērniem seko vīra gaitām.
Brauciens uz sporta sacensībām ir arī kopīga ceļošana. Mārtiņš piebilst, ka vasarās visas nedēļas nogales paiet sportojot, viņš daudz piedalās velo sacensībās. Reti brīvdienu rīti ir mierīgi un brīvi.
Lai arī mājās ir vairāki riteņi, Montai sava braucamā nav, viņai labāk patīk pārgājieni, bet tētis ir riteņbraukšanā iesaistījis arī abus dēlus.
