Folkloriste Ilga Reizniece uzsver, ka rotaļas ir nozīmīga folkloras daļa, kas iezīmē svarīgāko gadskārtu ritumā.
Decembris latviešiem ir bijis vilku mēnesis, un tikai šajā laikā rotaļās ir simboliskais vilka tēls. Šī rotaļa atšķiras no līdzīgām rotaļām ar vilku un aitu, jo vilks pašā rotaļas sākumā nezina, kura no rotaļniecēm ir aita.
Video varat apskatīt rotaļas ritējumu, klausīties Ilgas Reiznieces skaidrojumu, kas palīdzēs labāk uztvert rotaļas darbību, kā arī dzirdēt dziesmas melodiju.
Cepu vilkam kukulīti
Cepu vilkam kukulīti, kalado, kalado!
Sēnalās'i mērcēdama, kalado, kalado!
Ņem, vilciņi, kukulīti,
Neņem manu kazlēniņu.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilciņis nedabūja.
Vilciņš kazu dancināja
Smalkā lazdu krūmiņā.
Rotaļas apraksts
No sākuma ievēlē vilku, pēc tam, viņam neredzot – aitiņu.
Visi nostājas rindā, vilks – pretim.
Pirmos divus pantus dzied, ejot vilkam pretim un atpakaļ. Vilks stāv un mēģina uzminēt, kura meita ir aitiņa.
Trešajā pantā visi pagriežas un lēnām iet pa dejas ceļu, līdz ceturtā panta beigās aplis noslēdzas, un nu beidzot vilks, kas palicis ārpusē, uzzina, kura ir aitiņa, jo viņa ieiet apļa vidū.
Tālāk, atbilstoši tekstam, notiek ķeršana. Rotaļnieki stāv sadotām rokām, cenšoties aitiņu pasargāt, rokas attiecīgi nolaizdami vai paceldami.
Kad vilks aitu noķēris, abi vidū griežas elkoņos.
Pēc tam ievēlē nākamo pāri.
Visas svarīgākās Ziemassvētku rotaļas apskati Lsm Bērnistabā Rotaļu sadaļā!
Raksta pirmpublikācija 2017. gada 23. decembrī.