Sabiedrības attieksmei ir liels spēks, tā ietekmē ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Ziemassvētku laikā ir tik daudz kampaņu un labdarības akciju, ka grūti izsekot līdzi. Labdarība ir modē, un tas ir labi, jo māca būt redzīgiem, līdzjūtīgiem un izpalīdzīgiem.
Līdzjūtības un vēlmes palīdzēt ieaudzināšana bērnā vispirms nāk no ģimenes, tikai tad no sabiedrības.
Bērni mācās no darbiem, ne no vārdiem, ja bērni redz, ka vecāki labdarībā iesaistās ar praktisku darbošanos, tad dabiskā veidā bērnam veidojas dziļāka izpratne par labdarību, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes Studija" stāsta Ilze Skuja.
Palīdzības sniegšana, labdarības akcijas kļūst aizvien populārākas. Noteikti vispopulārākā palīdzība ir dzīvnieku patversmēs nonākušiem dzīvniekiem. Šāda veida palīdzība notiek visu gadu, bet par palīdzību cilvēkiem dzird galvenokārt gada nogalē.
Bieži palīdzības akcijas ir skaļas, labi reklamētas, ļoti publiskas, dažreiz palīdzības sniedzēji tiek tik ļoti izrādīti, ka to aizsegā nepamana to, kam šī palīdzība tiek sniegta.
Tas var izkropļot bērna uztveri par palīdzības sniegšanas būtību, ļaujot domāt, ka palīdzības sniedzējs noteikti saņems “samaksu” ar slavināšanu un popularitāti.
Lielākais ieguvums būtu, ja bērns par labo darbu gūtu gandarījumu.
Jāmāca bērnam, ka ziedot ir ne tikai iedot naudu, bet darīt labu darbu, ka labdarībai var ziedot savu laiku, prasmes, talantus.
Vecāku uzdevums būtu mācīt bērniem būt redzīgiem, pamanīt, kam nepieciešama palīdzība un kādu palīdzību sniegt ir pa spēkam bērnam.
Labdarībā ne vienmēr vajag koncentrēties uz lielajām organizācijām un aktivitātēm. Iespējams, kādam palīdzība nepieciešama turpat kaimiņos. Visa ģimene var doties pie sociālo dienestu darbiniekiem, noskaidrot, kā var kādam palīdzēt.
